Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 26. martā plkst. 18.00 Starptautiskās teātra dienas priekšvakarā tiksimies ar aktieri un režisoru Valdi Lūriņu, kurš tālajā 1978. gadā bija iniciators un viens no galvenajiem organizatoriem plašām Teātra dienas svinībām Rīgā.
Būdams 1975. gada aktieru kursa absolvents, 1977. gadā, jau kā režisors, Valdis Lūriņš iestudēja Andreja Upīša “Spartaku” toreizējā drāmas teātrī, kas bija formā un satura interpretācijā novatorisks uzvedums, apliecinot sava veida jaunu mākslinieku manifestu, kurā zemtekstos varēja apjaust nesamierinātību ar pastāvošo padomju laiku kārtību un sistēmu. Dažādos laika posmos Valda Lūriņa iestudējumi bija avangardiski un viņš kā teātra enciklopēdijā rakstīja teātra zinātniece Silvija Radzobe ir “savas paaudzes garīgās izjūtas izteicējs”.
Spilgti viņa mākslinieciskais rokraksts izpaudās visdažādākā žanra izrādēs: Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”(1979), A. Upīša “Mirabo”(1987), L. Stumbres “Suns”(1992), P. Šēfera “Amadejs”(1994) Nacionālajā teātrī), J. Hašeka “Šveiks”(1986, J. Lūsēna, M. Zālītes “Kaupēn, mans mīļais”(1999) Liepājas teātrī) un daudzās citās. Viņa iestudējumi: O. Vācietis “Sasiesim astes”(2004), V. Belševica “Bille” (2009), Danskovīte “Latgola.lv” (2010) bija nominētas “Spēlmaņu nakts” balvai. Liepājas teātra izrāde “Kaupēn, mans mīļais” 2000. gadā saņēma Grand PRIX.
Valdis Lūriņš bija leģendārās Zigmara Liepiņa, Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” (1988) režisors. Iestudējums guva milzīgus panākumus un ir kļuvis par Latvijas Atmodas laika simbolu.
Ekstravagance piemita arī viņa meitas Ditas Lūriņas muzikālajai programmai “Sapnis par Brodveju” (2009), kas tapa Valda Lūriņa režijā, tāpat kā izrādēm Nacionālā teātra Aktieru un Jaunajā zālē: Pīters Kvilters ” Žilbinoši!” un “Trubadūrs uz ēzeļa” (abas 2013). Lielisks bija V. Lūriņa atveidotais Andrē Floriana Zellera lugas “Ak, tēt…” (rež. I. Rešetins, 2016), kurā viņa partnere meitas lomā bija Dita Lūriņa.
“Sarunās Smiļģa kabinetā” Valdis Lūriņš kopā ar muzeja vadītāju Jāni Siliņu atcerēsies spilgtākos radošos un mākslinieciskos veikumus, skatot tos šodienas kontekstā.
Jānis Siliņš, LKA ESTM vadītājs