2024.gada 5.jūnijā 30 LTDS seniori devās ekskursijā uz Puriņu dzimtas zemnieku saimniecību VILKI un Viļa Plūdoņa muzeju LEJENIEKI.
Pirmā ekskursijas pieturvieta Svētes pagastā - “Vilkos” - lauku sētā, ko ģimene jokojot sauc pa „Vilkumuižu”. Mūs sagaida tautas tērpos posušās saimniece Laura un meitiņa Ance Puriņas. Ekskursija-pastaiga ar stāstiem par dārziem, kokiem, stādiem, darbiem, augļiem, notikumiem. L.Puriņa visu rāda, stāsta, dod baudīt. Nobaudījām lauku zupiņu ar sviesta pīrāgiem. Varējām nopirkt arī stādus.
“Vilku” sēta ar dendrāriju un zilajām govīm ir neliela saimniecība Svētes upes krastos (9 ha aramzemes), toties šeit viss ir dižens. Dižvītols, dižozols (250 gadu vecs, apmēram), milzu liepu rinda. Simtgadīgas kļavas, kastaņas, Ulmaņlaikos stādītas ābeles un jaunais dārzs.
Puriņu ģimenei ir savi dārgumi – 1000 augu dendrārijs Zemgales labības lauku vidū, zilās govis, seno šķirņu ābeles un dzimtas fotoalbums. Pie šīs mājas un kokiem dzimta turas jau sestajā paaudzē. ”Jaunībā gribēju būt Rīgā, vēlāk pie vīra Alda uz viņa dzimto Vecpiebalgu, tomēr atgriezāmies šeit”, teic saimniece.
Otrā ekskursijas pieturvieta Viļa Plūdoņa dzimtas sētā. Pēc pamatīgas restaurācijas Bauskas novada Ceraukstes pagastā 150 gadskārtā 2024. gada 9. martā atklāta dzejnieka un skolotāja Viļa Plūdoņa dzimuša Lejnieks, dzimtās mājas „Lejenieki”.
Uzsākot savu literāro darbību, dzejnieks pieņēma pseidonīmu Plūdons, bet 1922. gadā viņš to pieņēma arī par uzvārdu.
Dzimtā lielā māja – 9 istabas, kā Plūdoņa laikā, viņa ģimenes mājas daļa (10 bērni) un rentnieku gals. Viss iekārtots pēc bērnu, dzejnieka, sievas un radu atmiņām, ko muzejs vācis gadiem, laikā, kad par Plūdoņa dzīvi varēja stāstīt tikai izstāde “Zaķīšu pirtiņā”.
Atjaunotā klēts – ar apcirkņiem un lietām - lietu kārtība, tīrība, prasme un attieksme pret tām dod prieku strādājot un veido cilvēku.
Vilis Plūdons bija savā laikā atzīts dzejnieks, tulkotājs, skolotājs, savas lielās ģimenes rūpīgs tēvs un labestīgs un stingrs saimnieks. Mājās valdīja noteikta kārtība, cieņa un laipnība vienam pret otru, klusums, muzicēšana, rotaļas un dziedāšana. Dabas un dzīves notikumu un padarāmo darbu zināms ritms visas vasaras garumā, kad Plūdoņa lielā ģimene dzīvoja laukos “Lejenieku” mājās. Tagad jaunā ekspozīcija mājā atjauno to vidi, tās sajūtas, kad šeit dzīvoja Plūdoņa ģimene.
Atjaunotā kūts, saukta par ratnīcu – ekspozīcijā visi lauku saimniecības piederumi un lauku apstrādes darba rīki, ko un kā lietoja sadzīvē, kopjot dārzu, puķes un laukus tieši Plūdoņa saimniecībā ar foto no Plūdoņa ģimenes arhīva. Plūdonim bija stalti zirgi, (skaisti rati, droškas, kamanas), govis un mājputni. Strādāja zemes rentnieki pēc noteikta līguma un kārtības, vienojoties ar īpašnieku Vili Plūdoni. Arī ģimenes locekļi un bērni piedalījās lauku darbos (katram savs darbs, Plūdonis pats visu uzraudzīja, radināja pie dzīves laukos). Visiem bija jāstrādā, lai būtu pašiem bagāts galds, arī kopā ar kaimiņiem un radiem.
V.Plūdoņa dzimtas kapi – dzejnieks par saviem līdzekļiem iekopa dzimtai atdusas vietu Mēmeles upes krastā. Tur tika guldīti viņa vecāki un citi tuvinieki un ciema ļaudis. Tagad tā jau ir paliela kapsēta, uz kuru var aiziet aptuveni pa 1 km garu taku. Kapsētā atdusas V.Plūdons, viņa ģimene, arī jaunākais dēls Varimants.
Mājupceļā uz Rīgu piestājām pie Mežotnes pils. Ekskursija sagādāja milzu prieku katram. Daba dziedē, daba veldzē. Un svarīga kopā būšana.
Īpašs Paldies Rutai Cimdiņai!