2. jūnijā Eduarda Smiļģa balva tiks pasniegta LKA profesoram un teātra vēsturniekam Jānim Siliņam

Foto: Valters Poļakovs

2025. gada 2. jūnijā, godinot pirmās latviešu teātra izrādes dzimšanas dienu, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja telpās Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniegs sešas 2025. gada Teatra dienas izcilības balvas.

Eduarda Smiļģa balvu par teātra mākslas popularizēšanu, Teātra muzeja digitalizāciju, mākslas festivāla “Patriarha rudens” organizēšanu un vadīšanu saņems Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un teātra vēsturnieks JĀNIS SILIŅŠ

E.Smiļģa balvu piešķir par izciliem sasniegumiem teātra mākslā: 1) par ieguldījumu latviešu teātra popularizēšanā Latvijā un pasaulē un/ vai 2) par nozīmīgu, spilgtu novatorisku režiju iepriekšējo sezonu laikā. 

E.Smiļģis ir viens no latviešu teātra gara milžiem un tradīciju veidotājiem. Viņš savu profesionalitāti apliecinājis kā izcils režisors – inscenētājs un talantīgs aktieris, tādējādi kļūstot par augstas skatuves meistarības un profesionalitātes līmeņa paraugu.   

 

Teātra zinātniece Silvija Geikina par Jāni Siliņu

Interese par teātri un mīlestība pret skatuves mākslu Jānim Siliņam, šķiet, aizsākusies jau agrā bērnībā. Viņa krusttēvs bija Dailes teātra aktieris Pēteris Vasaraudzis. Stāsti par izrādēm, aktieriem, par Eduardu Smiļģi, rosināja mazā zēna fantāziju un vēlmi arī pašam piederēt pie šīs izredzēto cilts. 1970. gadu sākumā viņš sāk strādāt Dailes teātrī par skatuves strādnieku, iesaistās arī toreizējā teātra mākslinieciskā vadītāja Arnolda Liniņa iestudējumos.  Viens no populārākajiem to gadu uzvedumiem – Andreja Dripes “Pēdējā barjera”, kurā daudzo jauno puišu vidū uz skatuves darbojās arī Jānis Siliņš.

Likumsakarīgi, ka šī interese un aizrautība ar teātri noteica arī jaunā cilvēka profesijas izvēli. Viņš studē masu pasākumu režiju un vēlāk veido daudzus nozīmīgus valsts mēroga svētkus un pasākumus. Piemēram, Jānis Siliņš ir Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” režisors (no 1991. gada), mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors (2004, Rīga., 2014, Daugavpils). Latvijas profesionālo teātru jauniestudējumu skates noslēguma ceremonijas “Spēlmaņu nakts” (1994.–1998; 2002.– 2007; 2013, 2014.) scenārija autors un režisors; Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju (1993.-2021.) scenāriju autors un režisors.

Arī jauno aktieru un režisoru sagatavošanā viņa ieguldījums ir uzmanības vērts. Jānis Siliņš ir bijis Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004.–2014). Viņa darbības laikā  kapitāli izremontēts un modernizēts “Zirgu pasts”, LKA piederoša ēka Dzirnavu ielā, kurā daudzu gadu garumā notiek topošo skatuves mākslinieku diplomdarbu izrādes.

Jānis Siliņš ir  LKA skatuves mākslas festivāla “Patriarha rudens” idejas autors (kopā ar Kristīni Želvi un Juri Joneli) un festivāla mākslinieciskais vadītājs (2010-2022).

Nenovērtējams ir  arī Jāņa Siliņa veikums latviešu teātra vēstures saglabāšanā un pētīšanā. Kopā ar Mārīti Balodi viņš ir  veidojis Latvijas televīzijas kultūrvēsturiskā seriāla „Latvijas teātru vēsture”, „Latvijas Nacionālais teātris” 12 daļas (2006–2009); „Dailes teātris” 13 daļas (2007-2010); „Liepājas teātris” 7 daļas (2007), „Valmieras teātris” 8 daļas (2008) scenārija autors un režisors (kopā ar Mārīti Balodi). Latvijas televīzijas kultūrvēsturiskā seriāla „Rūdolfa Blaumaņa darbu iestudējumi profesionālajā teātrī filmu: „Blaumaņa Skroderdienu raibais mūžs”(2012), „Blaumanis. Indrāni. Vēsts” (2013) scenārija autors un režisors. Veidojis tematiskus sarīkojumus par izcilām Latvijas skatuves mākslas personībām.

Kopš 2014. gada Jānis Siliņš ir E.Smiļģa Teātra muzeja vadītājs. Viņa vadībā tapušas jaunas, vērienīgas ekspozīcijas, kurā atspoguļotas Nacionālā, Dailes teātra nozīmīgākās izrādes, režisoru, aktieru, scenogrāfu darbs. Tiek gatavotas Valmieras un Liepājas teātriem veltītas ekspozīcijas. Populāras ir Jāņa Siliņa vadītās “Sarunas Smiļģa  kabinetā”, kuru laikā skatītājiem ir iespēja tikties un sarunāties ar iemīļotiem skatuves māksliniekiem.

Ar īpašu aizrautību un mīlestību Jānis Siliņš rūpējas arī par Eduarda Smiļģa dārzu. Līdzās paša Smiļģa stādītajiem ceriņiem, ābelēm un bumbierēm, te acis priecē arī Jāņa Siliņa stādītās un aprūpētās rozes un citi ziedi. Starp kokiem, krūmiem, ziediem pēdējos gados dārzā parādījušās arī izstādes par dažādiem teātra vēstures notikumiem. Vērojams, ka tās piesaista apmeklētāju uzmanību.

 

Ar Latvijas Profesionālo aktieru apvienības un Latvijas Profesionālās baleta asociācijas atbalstu laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņi.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un LTDS. Pieteikumus izvērtē un balvu ieguvējus izvēlas LTDS valde un pieaicinātie nozares eksperti.