Šorīt agri no rīta ar saulīti Aizsaulītē 105 gadu vecumā devās mūsu Elvīra Baldiņa (11.08.1919.–27.05.2025.)
Gados pati vecākā latviešu teātra aktrise. Nav vairs mūsu vidū daudz tādu, kas atceras viņu no izrādēm Jaunatnes teātrī, kuram Elvīra bija veltījusi visu savu mūžu. Toties ir vēl gana daudz tādu, kam viņa ar mūsu Tautasdziesmu ir palīdzējusi pārvarēt bēdas, atvadoties no kāda tuvinieka vai drauga. Latviešu tautasdziesma bija, ir un paliek Elvīras stiprākais ierocis un arī zāles grūtā brīdī. Neviens nav saskaitījis, cik dziesmu viņa zināja no galvas, un cik ir radījusi pati. Tagad atmiņas par Elvīru Baldiņu glabās viņas balss ieraksti, viens otrs filmas kadrs un fotogrāfijas. Laikā, kad viss zied un plaukst, viens ļoti būtisks un vērtīgs zars mūsu dzīvē ir nolūzis. Iestājies klusums. Kā Elvīra pati reiz teica: “Tāds savāds klusums, kam pāri stāvēt vien sena tautasdziesma drīkst.”
Gundars Āboliņš
Latvijas Teātra darbinieku savienības valde izsaka līdzjūtību mākslinieces piederīgajiem, draugiem, bijušajiem kolēģiem un talanta cienītājiem.
Atvadīšanās no Elvīras Baldiņas 2025. gada 4. jūnijā plkst.13.00 no Krematorijas lielās zāles.
Elvīra Hortenzija Maiga Baldiņa (Ostrovska) dzimusi 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķī. No 1938. gada līdz 1939. gadam mācījusies Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolā, pēc tam Latvju drāmas ansambļa studijā un tur 1943. gadā nospēlējusi savu pirmo lomu Gerdu H. Ibsena „Branda” iestudējumā. Mazāk zināms fakts, ka šajā laikā ir arī atveidojusi lomu mākslas filmā „Tavas rokas” (1944, režisors Voldemārs Pūce). No 1945. gada līdz 1976. gadam bija Jaunatnes teātra štata aktrise, pēc tam atveidojot vien atsevišķas lomas. Īpaši atzīmējama rotaļīgā noskaņā veidotā apķērīgā meitenīte Sigita P.Putniņa lugas „Gaidīšanas svētki” ‘’Ādolfa Šapiro savdabīgajā lasījumā, kurā vecākās paaudzes aktieri atveidoja bērnus, bet jaunākie kolēģi viņu vecākus.
E. Baldiņas viena no pēdējām lomām teātrī bija Zelma G. Priedes „Smaržo sēnes” iestudējumā 1988. gadā Oļģerta Krodera režijā. Visu darbīgo teātra mūžu E. Baldiņa ir atveidojusi visdažādākos raksturus, pirmajos pēckara gados tie bija gan brīnišķīgie latviešu klasisko pasaku lugu tēli: Sniedze un Maija A. Brigaderes “Princese Gundega un karalis Brusubŗda” (1947) un “Maija un Paija”(1949), gan visdažādāko jauniešu tēli padomju lugās. Sava vērtība bija arī viņas atveidotajai Mirdzai padomju propagandā sakņotajā A. Sakses romāna „Pret kalnu”(1951) dramatizējumā, kas ieguva skatītāju atzinību, jo aktrise spēja šim tēlam dot vienkāršu, bet attaisnotu psiholoģisku ticamību. Aktrise artistiski spēja atveidot visdažādākos bērnu un pusaudžu tēlus: Janku J. Grīziņa „Vārnu ielas republika”(1958), Gavrošu V. Igo „Nožēlojamie” un Toni Z. Ērgles „Mūsu sētas bērni” (abas lomas 1960). Aktrise profesionāli viegli un organiski spēja pāriet uz cita tipa lomām: skolotāja Jeļena G. Šmeļova „Tas nav tik vienkārši”(1962), Katlina Š. de Kostēra “Leģenda par Pūcesspieģeli”(1966).
1967. gadā E. Baldiņa pārliecinoši atveidoja gan traģisko Sofijas tēlu M. Gorkija „Pēdējie” uzvedumā, gan gudro un komiski nosvērto Pūci A. Milna „Lācītis Pūks un viņa draugi” dramatizējumā. Spoži tika veidota arī enerģiskā māte daudzu paaudžu iecienītajā A. Lindgrēnas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”(1968) uzvedumā. E. Baldiņa bija arī leģendārā A. Čaka, I. Ziedoņa un P. Pētersona “Spēlē, Spēlmani” (1972) iestudējuma ansambļa dalībniece. Nozīmīga bija viņas tautas garamantu zinātājas Vecāsmātes loma J. Jaunsudrabiņa „Saule rasas pilienā” (1978) uzvedumā, kas savā veidā apliecināja, arī aktrises uzticību latviešu tautas dziesmai, jo, pēc aiziešanas no teātra, Elvīra Baldiņa bija sagatavojusi ļoti plašu programmu, kas tika izpildītas gan tradicionālajos latviešu godos, gan arī bēru pasākumos. Pārsteidzoša ir aktrises spēja bez īpaša paspilgtinājuma sniegt tik organisku un dzīvi uztveramu tautas dziesmas ritmu un grodu, emocionālu un filozofisko būtību.
“Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man jādzīvo;
Es nevaru pāri kāpt
Pār Laimiņas likumiņu.“
Aktrises un latviskā tikuma sargātājas Elvīras Baldiņas bagātais mūžs noslēdzās 2025. gada 27. maijā.
Jānis Siliņš,
E.Smiļģa Teātra muzeja vadītājs