28.03.2014.
Starptautiskā Teātra institūta Latvijas centra apsveikums Starptautiskajā Teātra dienā 2014 !
STARPTAUTISKO TEĀTRA DIENU 1961. gadā dibināja Starptautiskais Teātra Institūts (International Theatre Institute), asociācijas līgumā ar UNESCO.
ITI nacionālie centri vairāk kā 100 valstīs un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27.martā. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi.
Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir Starptautiskās Teātra Dienas Vēstījuma pasaulei publicēšana, ar kura palīdzību, ITI UNESCO izvēlēta, ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās par tēmu -Teātris kā miera kultūra.
Starptautiskās Teātra dienas vēstījuma autors 2014. gadā ir Dienvidāfrikas dramaturgs, režisors, dizaineris Brets Beilijs:
"Visur, kur ir cilvēku sabiedrība, vējo nevaldāms teātra spēles gars.
Zem koku lapotnēm mazā ciematā, uz milzu megapoliju sienām, skolas zālēs, laukos un baznīcās; graustos un pilsētu laukumos, kultūras centros un nabadzīgos pagrabos cilvēki tiekas, lai tuvotos gaistošajai teātra pasaulei, kuru mēs veidojam ar ķermeni, elpu un balsi, lai izteiktu savu cilvēcisko būtību, mūsu daudzveidību, mūsu ievainojamību.
Mēs sanākam kopā, lai raudātu un atcerētos; smietos un domātu; mācītos, apliecinātu un attainotu. Lai ļautos pārsteigumam par tehnikas saniegumiem un iejustos dievu lomās. Elpot kopīgā ritmā, ļaujoties tieksmei izteikt skaistumu, līdzjūtību un kroplību. Iegūt iedvesmu un spēku. Cildināt kultūru daudzveidību un nojaukt mūs šķeļošās robežas.
Visur, kur ir cilvēku sabiedrība, vējo nevaldāms teātra spēles gars. Tas ir dzimis sabiedrībā, mūsu tradīciju un masku aizsegā. Tas pārņem mūsu valodas, ritmus, žestus, rada brīvu telpu un gaisīgumu."
Un mēs, mākslinieki, kas esam saistīti ar šo seno garu, jūtam, ka esam aicināti, ielaižot to mūsu sirdīs, domās, ķermeņos, izgaismot realitāti visā tās piezemētībā un noslēpumainībā.
Tomēr mūsu laikā, kad miljoni cilvēku cīnās par izdzīvošanu, cieš no nežēlīgiem režīmiem un uzbrūkoša kapitālisma, spiesti bēgt no kara un dzīves grūtībām, kad mūsu privātajā dzīvē ielaužas slepenie dienesti, bet mūsu vārdus pakļauj varas bezceremoniju cenzūrai; kad iznīcina mežus, iznīcina dzīvniekus un saindē okeānu ūdeņus,- ko mēs jūtam kā pienākumu vēstīt pasaulei?
Šajā nevienlīdzīgās varas pasaulē, kurā valdošie spēki cenšas mūs pārliecināt, ka viena nācija, viena rase, viens dzimums, viena reliģija, viena ideoloģija, viena kultūras telpa ir labāka par citām, vai tiešām mēs varam uzskatīt, ka mākslai jābūt brīvai no sociālām lietām?
Bet ko darām mēs, mākslinieki arēnās un uz teātru skatuvēm: pakļaujamies izauklētajām tirgus prasībām, vai arī izmantojot mums piešķirto varu, lai attīrītu telpu cilvēku sirdīs un prātos, apvienotu cilvēkus, lai iedvesmotu, sajūsminātu un virzītu, lai radītu cerību un patiesas sadarbības pasauli?
24.03.2014.
IZSAKĀM LĪDZJŪTĪBU
Mūzībā aizgājusi Latvijas radio režisore HERTA NAUDIŅA (28.02.1919-21.03.2014).
Atvadīšanās 27.martā pl.14:00 Krematorijas Mazajā zālē.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
24.03.2014.
Informācija iepriekšējo gadu Teātra dienas balvu laureātiem.
2013.gadā tika iedibināta jauna tradīcija - Teātra dienas balvu laureātiem pasniegt mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes - ordeņus.Katrs ordenis ir numurēts un visiem Lilitas Bērziņas, Harija Liepiņa, Eduarda Smiļģa un Helēnas Tangijevas balvu laureātiem, kas saņēmuši apbalvojumus līdz 2013.gadam, ir iespējams pasūtīt savu ordeni. Ordeņa cena - 140,- Eur.
17.03.2014.
Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija 27.martā
Latvijas Teātra darbinieku savienība turpina tradīciju, atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, pasniegt balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem.
Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise LĀSMA KUGRĒNA
Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera LEONĪDA LENCA rokās, bet Helēnas Tangijevas Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs HARALDS RITENBERGS.
Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā plkst. 15:00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām un 2013.gadā tika iedibināta tradīcija – pasniegt laureātiem īpašus, mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņus.
Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.
Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.
LILITAS BĒRZIŅAS BALVA Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lāsmai Kugrēnai.
Režisors Viesturs Kairišs: „Lāsmu Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda. Viņai ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne. Tā palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Tas nozīmē, ka psiholoģiski viņa spēj izveidot cilvēku – noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi.”
Režisors Edmunds Freibergs: „Sāpes... dvēseles trauslums, hiperjūtīgums, traģiskā pārdzīvojuma spēks, ideālisms, darbaspējas, ass prāts – tādas asociācijas rodas, domājot par Lāsmu Kugrēnu. Un pāri visam – AKTRISE.”
„Nacionālā teātra zvaigzne un lepnums. Pievienotais lomu saraksts vajadzīgs tikai kā apliecinājums šodienas informācijas pārbarotajam skatītājam, ka Lāsma Kugrēna tik tiešām nospēlējusi visas iespējamās vadošās lomas plašas amplitūdas (no traģēdijas līdz komēdijai) repertuārā gan latviešu, gan ārzemju autoru darbos. Tas, kas Lāsmu Kugrēnu atšķir no citām viņas kolēģēm ir retais traģēdijas aktrises mērogs un talants, jo dramatiska temperamenta, liriskas stīgas vai teicamas humora izjūtas netrūkst daudzām.
Lilitas Bērziņas balva tikai dīvainas apstākļu sakritības rezultātā nav nonākusi Lāsmas Kugrēnas apbalvojumu klāstā jau sen. Bet, iespējams, ir pat labi, ka nu viņa to saņem tieši par Alvinga kundzes lomu Henrika Ibsena „Spokos” – par lomu no lielā pasaules klasikas mantojuma, turklāt tieši sava režisora – Mihaila Kublinska veidotajā iestudējumā.
Režisors Mihails Kublinskis: „Lāsma, uzreiz pēc studiju beigām, uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves sevi pieteica kā traģisko lomu aktrise. Vairāku gadu desmitu garumā, kalpojot teātra mūzai, viņa izvērtusies par savā paaudzē visdaudzplākšņaināko aktrisi Latvijā un, varētu pat teikt, ka neviens žanrs viņai nav svešs. Lāsmas daiļradē ir izcils lomu repertuārs - no Ieviņas līdz Džuljetai, divreiz Marija Stjuarte un neuzskaitīšu brīnišķīgās komēdiju lomas. Tik dažādi partneri – Kārlis Sebris, Jānis Kubilis, Ģirts Jakovļevs, Voldemārs Šoriņš, līdz jaunākai paaudzei – Jānis Āmanis un Kaspars Dumburs. Savā mīlestībā, pret aktrisi, un cienot viņas veikumu, gribu novēlēt radošu ilggadību!”
Lāsmas Kugrēnas nozīmīgākās lomas: Sofija /L.Helmanes "Rudens dārzs", 1975/, Ieviņa /R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1975/, Irina /A.Vampilova "Pīļu medības", 1976/, Veročka /I.Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem", 1976/, Elektra /L. Ģurko “Elektra - mana mīla”, 1977/, Barbara /P.Putniņa "Naktssargs un veļasmazgātāja", 1979/, Alē /Dž.Goldmena "Lauva ziemā", 1980/, Kristīne /R.Blaumaņa "Ugunī", 1982/, Džuljeta /V.Šekspīra “Romeo un Džuljetā”,1984/, Inese /H.Gulbja "Olivers", 1985/, Trauta /P.Putniņa "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties", 1985/,
Judīte un Janīna /P.Pētersona "Tikai muzikants", 1987/, Elizabete /F. Šillera “Marijā Stjuartē”,1989/, Laila /A.Brigaderes "Kad sievas spēkojas", 1989/, Heda Gablere /H. Ibsena “Hedā Gablerē”, 1991/, Lea /I.Žamiaka "Acālija", 1992/, Zūzija Zakss /L.Fodora "Plika kā baznīcas žurka", 1992/, Megija /K.Makkalovas "Dziedoņi ērkšķu krūmā", 1993/, Skotijas Marija un Anglijas Elizabete /R. Bolta "Vivat! Vivat Regina!", 2002/, Rasma /G.Priedes "Zilā", 2004/, Margarieta /P.Putniņa "Aicinājums uz ... pērienu", 2005/, Judīte /B.Frīla "Aristokrāti", 2006/, Oļiniete /brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki", 2007/, Beatriče /A. Millers "Skats no tilta", 2007/.
2011./2012. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" nominācija - Gada aktrise otrā plāna lomā par Metijas Fejas lomu izrādē "Osedžas zeme" un Fokshila kundzes lomu izrādē "Pērnvasar negaidot"”
(Latvijas Nacionālā teātra direktora padomniece repertuāra jautājumos Ieva Struka)
HARIJA LIEPIŅA BALVA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Leonīdam Lencam.
Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs:
„Mēdz būt aktieri, kas ir brīnišķīgi, talantīgi, un ir aktieri, bez kuriem grūti būtu iztēloties konkrēta teātra vēsturi. Leonīds ir Rīgas Krievu teātra miesa un asinis. Viņa liktenis ir cieši saistīts ar šī teātra vēsturi. Viņa dzīve ir cieši savijusies ar veselas paaudzes krievu un latviešu dzīvi Rīgā. Viņš mīl šos cilvēkus, mīl krievu teātri un saudzīgi glabā atmiņas par visu, kas jau ir kļuvis par Latvijas kultūras mantojumu.”
“Iespējams, ka Leonīds Lencs ir pats harizmātiskākais savas paaudzes Latvijas aktieris. Katram viņa spēlētajam varonim ir savs neaptverams un neizdibināms likteņstāsts. Katru savu varoni viņš apvelta ar vīrišķu spēku un arī ar vīrišķu vājumu; jebkurā gadījumā skatītājs apjautīs kaislību apslēpto liesmu, kas gruzd dvēseles dziļumos... Kam? Vai personāžam? Dramaturgam? Varbūt pašam tēlotājam? ...taču tas iedarbojas magnētiski. Iespējams, neatcerēsieties, kas spēlēja Trigorinu vai Trepļevu Petera Štaina "Kaijā", taču Lenca atveidoto Dornu jūs neaizmirsīsiet nekad,” tā Leonīdu Lencu raksturo Teātra zinātniece Mašas Nasardinova.
Leonīds Lencs ir nospēlējis vairāk nekā 130 lomu – piemēram, Kikinu (“Cara dēls Aleksejs”), Kapteini Perelu (“Cilvēks, zvērs un labvēlis”), Viktoru Franci (“Cena”), Pjēru Kuvē (“Mesjē N”), Joži (“Spēle ar kaķeni”), Kurtu (“Nāves deja”), Antonio (“Lāsts jūsu abām dzimtām”), Sergeju Ivanoviču (“Franču kaislības Piemaskavas vasarnīcā”), Vitāliju Petroviču (“Natalī”), Vēberu (“Es vēlos dzīvot Parīzē”), Bošampu (“Mākslinieki”), Senderu (“Dibuks”), Lordu Duglasu (“Marija Stjuarte”), Birģermeistaru (“Lieliskais ragnesis”), Dornu (“Kaija”), Čmutinu (“Retro”), Dāvidu, Oskara Stroka tēvu („Tango ar Stroku), Vosmibratovu (“Mežs”), Marķīzu de Šaronu, Parīzes pilsētas arhibīskapu („Kunga komediants”), Dvojetočiju („Vasarnieki”); tai skaitā latviešu dramaturģijas iestudējumos: Dāvi (“Trīnes grēki”), Roplaini (“Pazudušais dēls”), veco Indrānu (“Indrāni”).
Par lomu „Indrānos” (2012) Leonīds Lencs tika nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai.
Leonīds Lencs ir apveltīts ar izcilu aktiera talantu un atveidojot gan galvenās, gan otrā plāna lomas, radījis spilgtus un daudzpusīgus tēlus gan klasiskās, gan mūsdienu dramaturģijas iestudējumos (tai skaitā latviešu dramaturgu darbos), savienojot intensīvu tēla iekšējo dzīvi ar spilgtu ārējo formu. Spēcīgā enerģētika, augstā atbildības sajūta, pamatīgās zināšanas un talants ir viņa sabiedrotie, kas palīdz radošajā darbā, saistot skatītāju un klausītāju uzmanību.
Leonīds Lencs ir vairāku Latvijas radio literatūras programmu autors, un ievērojamākā no tām ir „Literārās pastaigas ar Leonīdu Lencu” (vairāk nekā 400 ētera stundu). Puškins, Ļermontovs, Jeseņins, Brodskis – ikviena „pastaiga” ir atmiņas par cilvēkiem, kas vēlēja mums labestības, žēlsirdības un mīlestības augstos ideālus. Vēstules uz "pastaigām" nāk un nāk. Papildus "vēstuļu aplausiem" Leonīds Lencs par „Literatūras pastaigām” ir saņēmis Puškina medaļu no Krievijas Rakstniecības akadēmijas. Un svēta Radonežu Sergija medaļu viņam nodevis visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II - tā piešķiršanas diplomā ir teikts: "Par siržu savienošanu ar mīlestību vārdiem".
2013.gada 18.novembrī Leonīds Lencs saņēma 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES BALVA Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekam un pedagogam HARALDAM RITENBERGAM - vienam no visizcilākajiem Latvijas baleta solistiem.
„Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda,” Haraldu Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite.
H. Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Viņš kļuva par pēckara paaudžu romantiskā baleta skaistuma un apgarotības etalonu, it īpaši kopā ar teātra absolūto baleta prīmu un leģendu Veltu Vilciņu. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, no kurām slavenākās - Zigfrīds „Ģulbju ezerā”, princis Alberts „Žizelē”, titulloma baletā „Šakuntala”, Girejs „Bahčisarajas strūklakā”, Pērs Gints, Fēbs „Parīzes Dievmātes katedrālē”, Francis „Pie Zilās Donavas”, Romeo „Romeo un Džuljetā”.
Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.
Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs.
No 1984. līdz 1985. gadam Stambulas Operas pedagogs, baletmeistars. Piedalījies neskaitāmās meistarklasēs un turnejās kopā ar Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņiem visā pasaulē.
Starptautiskās organizācijas „CHAIN of Music and Dance” loceklis (1991), starpt. hor. izglītības A. Vaganovas Krievijas baleta akadēmijas Mācību metodiskā centra priekšsēdētāja vietnieks (kopš 1996. gada). Žūrijas loceklis I neatkarīgajā Sergeja Djagiļeva jauno baletdejotāju konkursā Maskavā (1992) un Enschedes baleta konkursos, III un IV Starptautiskajos jauno baletdejotāju konkursos (1995, 1997). J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors (1992).
Ritenbergam piešķirts ordenis „Goda zīme” par teicamiem sasniegumiem darbā (1955), LPSR nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1958), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1965), LPSR Valsts prēmija (1960), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas balva (1995), Triju Zvaigžņu ordenis (4. šķira, 1999), KKF mūža stipendija par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā (1999), „Aldara” Gada balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2003).
Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.
Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā
Ceremoniju atbalsta:
Valsts A/S „Latvijas Dzelzceļš”, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, SIA Nomeda un SIA Admirāļu klubs.
10.03.2014.
2013. gada darbības pārskats un 2014.gada darbības plāns
10.martā notika 2014.gada 3. LTDS valdes sēde, kā arī Pilnvaroto pārstāvju sapulce, kurā tika prezentēts un apstiprināts:
2013.GADA DARBĪBAS PĀRSKATS UN 2014.GADA DARBĪBAS PLĀNS
Klātesošie tika iepazīstināti arī ar Latvijas radošo savienību padomes 2013.gadā paveikto.
Savukārt Vilis Daudziņš kā Latvijas Teātru Radošo personību atbalsta fonda valdes loceklis, prezentēja klātesošajiem fonda 2013.gada darbības pārskatu.
© 2014 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga
