APSVEICAM!

Sirsnīgi sveicam septembra jubilārus!

Daudz baltu dieniņu Rudītei Narbutei, Jānim Kaijakam, Agrim Māsēnam, Lilijai Sūnai, Astrai Sukurai (Baumanei), Jānim Kirmuškam. 

skatīt

In Memoriam

Mūžībā devusies Liepājas un Operetes teātra aktrise Dace Arāja (15.06.1938-19.08.2022).

Atvadīšanās no mākslinieces 27.augustā pl.11 Krematorijas zālē. 

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. 

skatīt

Mūžībā devusies ilggadējā Daugavpils teātra aktrise, režisore un pedagoģe Vera Hramņikova

Daugavpils teātris informē, ka 10. augustā mūžībā devusies ilggadējā Daugavpils teātra aktrise, režisore un pedagoģe Vera Hramņikova (1946 – 2022).

Aktrise piedzima Vitebskā, taču jau pavisam drīz ģimene pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Kopš bērna kājas Veru Hramņikovu saistīja teātris, viņa iestudēja izrādes pagalmā kopā ar kaimiņu bērniem un apmeklēja skolas teātra studiju. Savukārt pirmā saskare ar Daugavpils teātri notika jau pusaudžu vecumā, kad Vera piepalīdzēja teātra garderobē.

Pēc Daugavpils Pedagoģiskā institūta absolvēšanas Vera Hramņikova vairākus gadus nostrādāja par angļu valodas skolotāju, taču teātra skatuve turpināja vilināt. Viņa iestājās Borisa Ščukina Teātra institūta režijas fakultātē un pēc absolvēšanas 1985. gadā atgriezās Daugavpilī, kur darbojās Daugavpils krievu amatierteātra kolektīvos.

Savu dzīvi ar Daugavpils teātri Vera Hramņikova saistīja līdz ar tā atjaunošanas brīdi 1988. gadā. Sākumā viņa bija skatuves runas pasniedzēja topošajiem aktieriem un krievu trupas literārās daļas vadītāja, taču pavisam drīz uzsāka darbu teātrī arī kā aktrise un režisore.

Šo gadu laikā Vera Hramņikova Daugavpils teātrī iestudēja vairāk kā 20 izrādes: A. Eikborna „Maģiskās durvis”, J. Gremina „Krievu aptumsums”, M. Freina „Trokšņi aiz skatuves”, M. Bulgakova „Zojas dzīvoklis”, L. Razumovskas „Dārgā Jeļena Sergejevna” u.c. Kā aktrise viņa ar savu talantu bagātināja tādas izrādes kā „Kaija”, „Svešie svētki”, „Dārgā Jeļena Sergejevna”, „Džeina Eira”, „Sievietes laime”, „Savējie” un neskaitāmas citas.

Par Esfiras lomu izrādē „Sievietes laime” (rež. M. Mamedovs) Vera Hramņikova tika nominēta „Spēlmaņu nakts 2010/2011” balvai kategorijā „Gada aktrise”. Savukārt 2016. gadā par ieguldījumu teātra un pilsētas kultūras dzīves attīstībā saņēma Daugavpils pilsētas pašvaldības apbalvojumu – „Mūža ieguldījums”.

Vera Hramņikova bija iedvesmotāja un skolotāja daudziem, viņas ieguldītais darbs, talants un padoms – mūsu sirdīs mūžam paliekoša vērtība.

Atvadīties no Veras Hramņikovas varēs sestdien, 13. augustā, plkst. 12.00 Daugavpils Komunālo kapu kapličā (18. novembra iela 214). 

Latvijas Teātra darbinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieces ģimenei, draugiem un kolēģiem teātrī! 

skatīt

Apsveicam

Sirsnīgi sveicam augusta jubilārus!

Daudz baltu dieniņu: 

Natālijai Grebeņkovai, Ainai Karelei, Zitai Errs, Virdžinijai Lejiņai, Jogitai Līgai Stradei, Lienei Rolšteinei, Ilgvaram Upeniekam, Aleksandram Viļumanim, Gunāram Placēnam un Elvīrai Baldiņai, kurai šogad aprit 103 mūža gadi.

skatīt

Tie paši "Rūķīši"!

Latvijas Teātra darbinieku savienības biroja ansamblis nesen viesojās bijušajā LTDS atpūtas bāzē “Rūķīši”, kas atrodas Murjāņos. Tās atrašanās vietu savulaik izvēlējies pats Eduards Smiļģis, kurš savulaik noskatīja 1927. gadā celto namu.

1966. gadā “Rūķīši” kļuva par LTDS mākslinieku jaunrades un atpūtas bāzi, kur vasarās atpūtās Lilita Bērziņa, Velta Līne, Felicita Ertnere, Harijs Liepiņš, Ēvalds Valters u.c., savukārt ziemas periodā atpūtas bāzi apdzīvoja rakstnieki un dramaturgi – Pauls Putniņš, Gunārs Priede, Harijs Gulbis, Pēteris Pētersons, Marģeris Zariņš u.c.

1966. gadā atjaunoto un atklāto “Rūķīšu” projekta autori ir arhitekti Modris Ģelzis un Ojārs Dombrovskis.

1992. gadā tika pieņemts lēmums par mākslinieku jaunrades un atpūtas nama likvidēšanu.

Kopš 2003. gada “Rūķīšos” saimnieko Maija un Valdis Martinsoni, kuri kompleksu nopirka no LTDS.

Patlaban “Rūķīši” darbojas kā viesu nams, kurā bez naktsmītņu piedāvājuma, iespējams rīkot arī dažādas viesības, nometnes, korporatīvos pasākumus u.c. veida pasākums.

“Rūķīšu” saimnieki ar lielu pietāti saglabājuši gan ēkas vēsturisko veidolu, gan atmiņas par Latvijas teātra grandu viesošanos namā.

skatīt