25.08.2015.

IZSAKĀM LĪDZŪTĪBU!


Mūžībā aizgājis Liepājas teātra aktieris JĀNIS KUPLAIS (1.06.1941.-22.08.2015.).

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 29.augustā Liepājas teātrī no pl.13:00-14:00, apbedīšana Liepājas kapos.  

 

skatīt


11.08.2015.

Sveicam mūsu jubilārus!


Sveicam mūsu biedrus apaļajās jubilejās augustā!

Daudz laimes Aigaram Vilimam, Večellai Varslavānei, Valentīnai Tkačenko, Irinai Krutjko, Vitālijam Pjatam un Pēterim Šogolovam!

skatīt


01.07.2015.

Sveicam mūsu jubilārus!


Sveicam mūsu biedrus apaļajās jubilejās jūlijā!

Daudz laimes Silvijai Biterei, Leldei Māsēnai, Guntai Bāliņai, Ainai Vecsīlei, Birutai Ceplītei, Gatim Stradam, Anitai Grūbei, Lienei Lūsei, Ģirtam Jakovļevam,  Viktoram Mišinam, Vijai Builevicai, Veikinai Lijai un Kārlim Zariņam!

skatīt


01.07.2015.

IZSAKĀM LĪDZŪTĪBU!


Mūžībā aizgājusi operdziedātāja, Operetes soliste

ALĪDA ZVAGULE (05.01.1922-29.06.2015).

 Alīdas Zvagules radošais mūžs bija notikumiem bagāts un daudzkrāsains. Savu dziedātājas karjeru A.Zvagule sākusi kara gados kā frontes teātra soliste, pēc tam sekojis solistes darbs Liepājas teātrī, Latvijas filharmonijā, estrādes orķestrī „REO”, Daugavpils teātrī un Rīgas Operetes teātrī. Spilgtākās lomas - Violeta „Traviatā”, Madam Butterfly „Madam Butterfly”, Silva „Silvā” (Daugavpils teātrī), Terezīna „Terezīnā”, Adele „Sikspārnī” , Zorika „Čigānu mīlā”, Hanna un Elza „Jautrajā atraitnē”, Ida „Septiņās vecmeitās”, Klēnbergas kundze „Peldētājā Zuzannā” (Operetes teātrī), kā arī daudz citu skaistu lomu. Alīda Zvagule daudz koncertējusi ārzemēs ar solokoncertiem, bagātinājusi ar savu balss un personības krāšņumu dažādus pasākumus, daudzkārt krustu šķērsu izbraukājusi vai visu Latviju.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un draugiem.

Atvadīšanās no mākslinieces 14.jūlijā pl.12:00 Rīgas Augšāmcelšanās baznīcā (Klusā iela 2) un guldīšana zemes klēpī pl.14:00 I Meža kapos.

 

skatīt


29.06.2015.

LTDS senjoru ekskursija uz Rēzekni


2015. gada 10. Jūnijā 53 LTDS seniori devās ekskursijā uz Rēzekni

Pa ceļam pieturējām  Pļaviņās un Krustpili.

RĒZEKNĒ  iebraucām pl. 12.00 pie Latgales vēstniecības GORS.

Ekskursija pa Latgales vēstniecību „GORS” – LTDS seniori sajūsmā..

Ekskursija pa pilsētu –Latgales vēsturiskais, ģeogrāfiskais un garīgais centrs. Rēzekne guļ uz septiņiem pakalniem, tai cauri tek Rēzeknes upe, kas savieno Latvijas lielākos ezerus Rāznu un Lubānu. Rēzekne – kļuvusi par NATO robežpilsētu, par lielāko Eiropas Savienības robežpilsētu ar Austrumiem.  Rēzekne - Latgales sirds: šeit izsenis dzīvo latvieši, latgalieši, poļi, krievi, baltkrievi, ukraiņi un ebreji. Par pilsētas vēsturi liecina arī tās nosaukuma un ģērboņa maiņa laiku un varu lokos - ROSITTEN – REŽICA- RĒZEKNE. II Pasaules kara laikā lielākā daļa ēku nopostīta. Tomēr vecākajā Latgales ielā – daļa vēsturisko celtņu ir saglabājušās: senākā aptieka – Ērgļa aptieka; Rēzeknes Katoļu pamatskola; Katedrāle u. c.

Apskatām: 1. Rēzeknes pilskalnu (pilsdrupas) – visievērojamāko un apmeklētāko vietu ! 2. Pieminekli „Vienoti Latvijai”. Latgales Māra – Rēzekne simbols. Pamatakmens ielikts – 1930. 8. jūnijā.  Konkursā uzvar MA studenta Leona Tomašicka darbs „ Māras zeme” pēc šī meta tēlnieks Kārlis Jansons veido pieminekli.  Ideja – VIENOTI LATVIJAI!  Un visiem, kas krituši par Latvijas brīvību un Latgales atbrīvošanu. Piemineklim savs un skaudrs liktenis. Divreiz nogāzts un divreiz uzcelts. Trešo reizi atkal celts un atjaunots un par tautas savāktiem ziedojumiem. Atjaunošanu veica tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons un Daugavpils skulptors Indulis Folkmanis. 1992. gada. 13. augustā iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujats Pasaules latgaliešu konferences laikā.  Tautas spēka, viņas dvēseles stipruma un tautas vienības apliecinājums. 3. Rēzeknes Jēzus sirds katedrāli – slavena ar savām vitrāžām un grieztajiem koka altāriem, kā arī ar svēto skulptūrām. Katedrāles celtniecība ilga vairāk nekā 15 gadu. Arī mūsdienās to dēvē par vienu no lielākajām un skaistākajām būvēm Latvijā. 4. Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu. Mūsdienās baznīca atgūta, atjaunota (arī Krusts un zvans) Notiek dievkalpojumi un koncerti. 5.RĒZEKNES VISSVĒTĀKĀS DIEVDZEMDĒTĀJAS PIEDZIMŠANAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCU. Cēla 1840. G. pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II. Iesvētīja par godu Dievmātes dzimšanai 1846. 25. jūnijā. 1854. – sabruka… nekvalitatīvi ķieģeļi… Kapitāli atjaunoja - podiņu krāsnis, flīžu grīda, svētbilžu siena, granīta lievenis. Mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts Adamovas muižas īpašnieks, ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. Demontēta, tagad tiek restaurēta, jo cieta negaisā 1998. gada 14. jūnijā. 6.Mākslas namu. Kokgriezumiem bagātīgi rotātā ēka būvēta 19. gs. b. Savulaik tā piederējusi tirgotājiem Vorobjoviem, vēlāk pilsētas īpašums. Te bija Skolotāju institūts, skola, tuberkulozes dispansers, kara komisariāts. Tika iznīcināts ēkas greznais iekšējais iekārtojums.1995. g. ēku nopirka Rēzeknes mākslas koledža. Pateicoties pedagogu un audzēkņu pūlēm, tirgotāju savrupmāja atguva savu izskatu. Tagad Mākslas nams atkal priecē ar griestu gleznojumiem, podiņu krāsnīm, unikālām parketa grīdām un Latgales vecmeistaru gleznām. (Francisks Varslavāns, Nikolajs Breikšs, Vitālijs Kalvāns, Arvīds Egle u. c.). 7. Latgales Kultūrvēstures muzeju. Skatāmies un baudām Latgales keramikui!  Muzejā vienkopus savākta nozīmīga Latgales keramikas, tēlotājmākslas, kā arī etnogrāfisko priekšmetu kolekcija. Var apskatīt arī divas izstādes: Rēzekne laikmetu griežos un Latgales keramika- ekspozīcijā apskatāmi vairāk kā 2000 keramikas darbu. Varot dažus keramikas darbus nopirkt. 8.Rēzeknes svētā Nikolaja Vecticībnieku Lūgšanu namu.  Tas atrodas Rēzeknes apkaimē, tāpēc tas varētu ir pēdējais objekts, ko apskatām.  Ar tirgoņa meitiņas kapa vieta… Īpašs lūgšanu nama lepnums ir tā zvani. Tie lieti 1905. g. A. S.  Lavrova biedrībā Gatčinā. Viens no tiem sver 4832 kg, bet zvana mēle – 200 kg.      

Aatpakaļceļā -  Franča Trasuna muzejā „KOLNASĀTA” Sakstagala pagastā. Ir apskatāma ekspozīcija par Franci Trasunu, viņa dzimtu, laikabiedriem. Varam iepazīt Latgales zemnieku sētas kultūrvidi: dzīvojamo māju, mūra stalli, pirti, klēti, ābeļdārzu, liepu aleju, Antona Rancāna veidoto Krucifiksu un  aku.  Francis Trasuns – garīdznieks, kultūras un sabiedrisks darbinieks, politiķis, Latgales lielākais un gaišākais patriots un arī moceklis… Un tad atpakaļ uz Rīgu.

 

 

skatīt

© 2015 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga