03.04.2017.

Apsveicam


Apsveicam LTDS biedrus aprīļa apaļajās jubilejās! Daudz baltu dieniņu  Maigonim Ozolam, Feliksam Deičam, Veltai Spuravai, Jurim Laviņam.

skatīt


29.03.2017.

[galerija]:

Teātra dienas balvu pasniegšana 2017.gads


skatīt


28.03.2017.

In MEMORIAM


Mūžībā aizgājis ilggadējais Operetes teātra scenogrāfs ELMĀRS KATLAPS (17.08.1926-27.03.2017).

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Atvadīšanās  pēdējā gaitā 8.aprīlī plkst. 15:00 no Lielās I Mežu kapu kapličas.

skatīt


27.03.2017.

Pasniegtas Teātra dienas balvas par izciliem sasniegumiem teātra mākslā.


Starptautiskajā Teātra dienā, 27.martā plkst. 15:30 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisinājās Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Šogad tika nedaudz mainīts pasākuma formāts – pirmā daļa norisinājās muzeja pirmā stāva zālē, kurā tika pasniegta Helēnas Tangijevas  - Birznieces balva, kā arī klātesošie varēja aplūkot aktrises Elzas Radziņas simtgadei veltīto izstādi “Pilno auļos. Elzai Radziņai – 100”.

Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu Latvijas Profesionālā Baleta asociācija šogad piešķīra baleta māksliniecei Inārai Ābelei - Cerai. Balvu pasniedza baleta māksliniece, Baltijas Baleta festivāla direktore Lita Beiris un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, bet ar dejas priekšnesumu uzstājās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkne Elianna Perhova.

Ināra Ābele – Cera savā pateicības runā uzsvēra, cik neatsverams ir Helēnas Tangijevas – Birznieces mūža ieguldījums gan Latvijas Baleta mākslā, gan arī viņas personības izaugsmē: “Viņa mani veidoja gan kā mākslinieci, gan kā personību. Bez viņas es būtu daudz nabagāka savā dvēselē.”

Pasākuma turpinājums notika muzeja otrā stāva zālē un to atklāja dziesminiece Anta Enģele ar apsveikuma dziesmu Harija Liepiņa balvas laureātam  - Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam. Balvu māksliniekam pasniedza 2015.gada balvas laureāts - Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis.

Andris Keišs atzina, ka iegūstot šo godpilno balvu, jūtas tuvāks skatuves dižgaram Harijam Liepiņam un vienlaikus izteica cerību, ka viss vēl ir priekšā, jo kolēģis Gundars Āboliņš apsveicot Andri ar balvas saņemšanu norādījis, ka tā vēl esot tikai “pusmūža balva”.

Lilitas Bērziņas balvu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisei Jekaterinai Frolovai pasniedza 2016. gada balvas laureāte - Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika  akcentējot, to, ka nav lielākas atzinības kā kolēģu atzinība, kas tiek pausta ar šī augstā apbalvojuma piešķiršanu.

Jekaterina Frolova pateicās par godu, atzinību un iespēju būt uz Teātra muzeja skatuves un sveica visus klātesošos Starptautiskajā Teātra dienā. Aktrisi sveica arī Latvijas mūzikas akadēmijas maģistrants - akordeonists Māris Rozenfelds izpildot Vjačeslava Semjonova skaņdarba ”Divertisments”, 2.daļu “Nostaļģija”.

            Laureātus sveica arī Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela,  studijas “Figura Line” pārstāve Olga  Sedova – Vertlina, mākslinieku draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi. 

 

 

LILITAS BĒRZIŅAS BALVA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisei Jekaterinai Frolovai.

2004. gadā Jekaterina Frolova absolvējusi Sanktpēterburgas Valsts Teātra mākslas akadēmiju un pieņemta Rīgas Krievu teātra trupā, kur ļoti drīz pieteica sevi kā aktrise ar īpašu skatuvisko šarmu un pievilcību, izcilām vokālajām dotībām un apbrīnojamu plastiskumu. Pēc Rīgas Krievu teātra skatītāju balsojuma rezultātiem Jekaterina Frolova vairākkārt ir atzīta par sezonas labāko aktrisi. Arī daudzās nominācijas “Spēlmaņu nakts” balvai apliecina viņas izcilo apdāvinātību. Pēdējo gadu laikā Jekaterina Frolova ir radījusi daudzus zīmīgus un spilgtus tēlus, kas palikuši atmiņā gan kritiķiem, gan skatītājiem: Guste (“Indrāni”, Rūdolfs Blaumanis), Uļita (“Mežs”, Aleksandrs Ostrovskis), Fro (“Fro” pēc Andreja Platonova stāsta), Lapsa (“Mazais princis” pēc Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas), Alberta (“Veļas mazgātava – Trešās un Ozolu ielas krustojumā”, Mārša Normena), Ludmila (“Marija”, Īzaks Bābels), Šen Te (“Krietnais cilvēks no Sečuānas”, Bertolts Brehts).

Režisors Elmārs Seņkovs: “Katja ir aktrise, kura perfekti pārvalda formu un spēj strādāt milzīgā amplitūdā. Viņa var iemiesoties jebkurā raksturā, no maza, nevainīga bērna līdz dēmoniskai radībai, turklāt izdzīvojot to ar katru ķermeņa poru. Ar tāda kalibra aktrisi strādāt ir prieks jebkuram režisoram. Viņa ir kā pērle, kas mirdz jebkurā vietā, jebkurā laikā.”

 

HARIJA LIEPIŅA BALVA Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam.

Andris Keišs Jaunajā Rīgas teātrī strādā kopš 1997. gada, kad kā viens no talantīgākajiem savas – tolaik jaunās – paaudzes aktieriem tika uzaicināts pievienoties JRT trupai. Šajā laikā viņš teātrī nospēlējis vairāk kā 40 lomas visdažādāko stilu un žanru izrādēs.

Viņa sniegumu teātra speciālisti atzinīgi vērtē par reto spēju pārliecinoši atveidot visdažādāko žanru tēlus –traģiskos un komiskos, tāpat groteskos un ironiskos, katram no tiem spējot atrast īpašu rakstura nokrāsu. Savukārt skatītāji iemīļojuši Andra Keiša silto, sirsnīgo būtību un skatuvisko šarmu. Viņš šajos gados kļuvis par vienu no iemīļotākajiem JRT aktieriem.

2016. gadā Andris Keišs nospēlējis trīs ļoti atšķirīgas lomas – viņš ir Miķelis Ineses Mičules iestudējumā “Pilna Māras istabiņa”, Robērs Redigers Alvja Hermaņa izrādē “Pakļaušanās” un prezidents Gata Šmita iestudējumā “Kārkli”.

Lielisks ir arī aktiera sniegums izrādēs “Cerību ezers” (rež. Vladislavs Nastavševs, 2015), “Divpadsmit krēsli” (rež. Alvis Hermanis, 2014), kurā aktieris atveido Ostapu Benderu, “Peldošie – ceļojošie” (Dmitrija Lavrentjeva loma, rež. Vladislavs Nastavševs, 2014) un “Ilgu tramvajs” (Stenlija Kovaļska loma, rež. Inese Mičule, 2013). Par lomām pēdējās divās izrādēs Andris Keišs tika nominēts 2013./2014. gada sezonas Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktieris.

 “Ja nu vispār Latvijā šobrīd ir kāds aktieris, kurš būtu pelnījis šo balvu, tad tas ir Andris Keišs. Viņš nupat ir sasniedzis savu profesionālo kulmināciju – brīdi, kad aktieriskais instruments ir visspējīgākais, visjūtīgākais, ar vislielāko amplitūdu un jaudu. Šodien viņš ir sasniedzis tādu māksliniecisko spēju līmeni, ka viņš pats jau ir Meistars. Visu cieņu pret Hariju Liepiņu, bet es personīgi domāju, ka Andris Keišs ir daudz labāks aktieris par viņu. Bet tā kā Harijam Liepiņam Keiša balvu nav iespējams pasniegt, tad var darīt arī otrādi,” tā aktiera talantu vērtē režisors Alvis Hermanis.

 

HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES BALVA baleta māksliniecei Inārai Ābelei – Cerai.

Māksliniece absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu 1961.gadā. Mācījusies pie J. Pankrates, N. Korjagina, V. Bļinova, H. Tangijevas – Birznieces. No 1961. līdz 1982.gadam bijusi Latvijas Nacionālā baleta soliste. Viņas ievērojamākās lomas bija Odeta – Odīlija baletā “Gulbju ezers”, Aurora,  Zilais putns, Ceriņu feja baletā “Apburtā princese”, Jaunkundze baletā “Jaunkundze un huligāns”, Nikija baletā “Bajadēra”, Solveiga baletā “Pērs Gints”, Maija baletā “Turaidas roze”, Aina baletā “Negaiss pavasarī”, Sīringa baletā “Pāns un Sīringa”, Asele baletā “Asele”, Svanilda baletā “Kopēlija”, Annele baletā “Pie zilās Donavas”, Aina baletā “Mīlas uzvara”, Esmeralda baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, Medora baletā “Korsārs”, Karmena baletā “Karmena”, Zarema baletā “Bahčisarajas strūklaka”, Kleopatra baletā “Antonijs un Kleopatra” u.c.

Ināra Ābele bijusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma klasiskās dejas pedagoģe un 2. Bērnu un jauniešu sporta skolas horeogrāfe. Ināra Ābele bijusi LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece, 1982.gadā saņēmusi Kultūras ministrijas Goda rakstu, filmējusies LTV baletfilmā “Dārgakmeņi”.

Kritiķis Ēriks Tivums Ināru Ābeli raksturojis kā sešdesmito gadu balerīnas ideālu: “Mātes dabas ideālām dotībām apveltīta, H. Tangijevas – Birznieces audzēkne un mīlule, viņa aizlidoja pa latviešu baleta debesīm kā dīvains un lāgā neatminēts aizjūras putns. Tik nenotverama, tik nenoturama, tik neatkarīga – Dejotāja.”

 

*Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri.

Pateicamies par atbalstu Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai, SIA “Admirāļu klubs” , SIA “Nomeda”, SIA “Alko serviss” un “Figura line”.

 

skatīt


27.03.2017.

Starptautiskā Teātra institūta apsveikums Starptautiskajā Teātra dienā 2017


STARPTAUTISKO TEĀTRA DIENU 1961. gadā dibināja Starptautiskais Teātra institūts ITI,

 un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27. martā. 

 Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi.

Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir Starptautiskās Teātra Dienas Vēstījuma  pasaulei  publicēšana, ar kura palīdzību, ITI izvēlēta, ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās.

Starptautiskās Teātra dienas vēstījuma autore 2017. gadā ir Francijas aktrise Izabella Ipēra.

International Theatre Institute  ITI  ir UNESCO 1949. gadā izveidota starptautiska pasaules organizācija  profesionālajā skatuves mākslā kā lielākais teātra informācijas apmaiņas tīkls pasaulē ar centru Parīzē, tagad Šanhajā un nacionālajiem centriem vairāk kā 100 valstīs pasaulē. Latvija kļuva par ITI dalībvalsti 1992. gadā.

 

Starptautiskā teātra institūta Latvijas centrs sveic visus teātra cilvēkus un skatītājus Starptautiskajā teātra dienā!

 

Cieņā,

Brigita Siliņa

STI Latvijas centra prezidente

 

skatīt

© 2017 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs