05.12.2014.

IN MEMORIAM


Mūžībā aizgājusi ilggadēja Latvijas Nacionālās operas kora  māksliniece

Valērija Ribule (14.07.1935-04.12.2014).

Atvadīšanās no mākslinieces 10.decembrī  pl.14:00 Rīgas Kristus karaļa  Romas katoļu baznīcā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. 

 

skatīt


04.12.2014.

IN MEMORIAM


Mūžībā aizgājis aktieris un režisors HARIJS  GERHARDS (12.06.1933-04.12.2014).

 Harijs Gerhards visu savu radošo mūžu veltījis teātra mākslai. Uz Jaunatnes teātra skatuves H.Gerhards ir spēlējis jauniešu lomas (Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni”, M.Tvena „Toms Sojers” u.c.), vēlāk kļūdams par iezīmīgu raksturotāju ar asām novērošanas spējām (titulloma Moljēra lugas „Tartifs” iestudējumā, Nikolajs II – V.Dolgija  „Leitnants Šmits”  u.c.).

Vairāk kā 30 gadus H.Gerhards ir priecējis radioklausītājus. Būdams režisors, rūpīgi izstrādāja tēlu psiholoģiju, piemeklējot emocionāli iedarbīgu mūziku. Nozīmīgākie radioiestudējumi: J.Rainis „Krauklītis”, „Jāzeps un viņa brāļi”, K.Skalbe „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, A.Brigadere „Lolitas brīnumputns”, A.Pumpura eposs „Lāčplēsis” u.c.  Ir bijis režisors Dailes teātrī un Valsts Leļļu teātrī. H.Gerhards ir bijis pedagogs daudziem tagad pazīstamiem aktieriem. 

Atvadīšanās no mākslinieka 11.decembrī plkst.12:00 no Lielās krematorijas zāles.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

skatīt


25.11.2014.

Paziņoti Teātra Gada balvas „Spēlmaņu nakts” laureāti


Šekspīra daiļrades caurvīta ir noslēgusies Teātra Gada balvas „Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija Dailes teātrī. Tradicionāli Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī tika godināti 2013./2014. gada teātra sezonas sasniegumi, izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu Teātra mākslā un skatītāju simpātijas balva.

Šogad „Spēlmaņu nakts” balvas tika pasniegtas 18 kategorijās.  Šīs sezonas galvenās izmaiņas bija  kategorijā „Gada nozīmīgākie iestudējumi”, kurā pirmo reizi atsevišķi izdalītas sezonas labākās lielās un mazās formas izrādes. Būtiskas izmaiņas bija arī Gada izrādes nominācijā, jo šogad par labākās izrādes titulu cīnījās 20 izrādes, kuras izvirzītas nominācijās: Gada lielās formas izrāde, Gada mazās formas izrāde, Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem un Gada sasniegums laikmetīgajā dejā.

Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā:

Līga Ulberte - teātra kritiķe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja;

Līvija Dūmiņa - teātra kritiķe;

Atis Rozentāls - laikraksta „Diena” žurnālists un teātra kritiķis;

Zane Radzobe - teātra kritiķe;

Normunds Akots - teātra kritiķis.

Par godu Šekspīra jubilejas gadam, noslēguma ceremoniju caurvija autora tēli un darbi. Šekspīra elpu iedvesa un noslēguma ceremoniju Dailes teātrī veidoja radošā komanda Jāņa Siliņa (scenārija autors un režisors) vadībā. Ceremoniju vadīja trīs aktieri: Mārtiņš Meiers, Arturs Krūzkops un Imants Strads, kuri iemiesojās vairākos nozīmīgos Šekspīra tēlos, kā Hamlets, Falstafs, Žaks, Anglijas karaliene... Radošajā komandā darbojās arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, video mākslinieks Artis Dzērve, muzikālais konsultants Juris Vaivods, režisora asistents Kārlis Anitens un producente Asnate Siliņa.

Ceremonijas tiešraidei bija iespējams sekot līdzi arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio 1.

Teātra balvas „Spēlmaņu nakts” 2013./2014. gada sezonas laureāti:

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU:

- scenogrāfs Andris Freibergs

- kostīmu māksliniece Večella Varslavāne

Nozīmīgākie iestudējumi:

 

1. GRAND PRIX:

 Ezeriņš Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs. 

2. Gada lielās formas izrāde:

Peldošie – ceļojošie Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Vladislavs Nastavševs

3. Gada mazās formas izrāde:

Ezeriņš Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs.

4. Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem:

Viss ir viņa Daugavpils teātrī, režisors Georgijs Surkovs.

5. Gada sasniegums laikmetīgajā dejā:

Ārā horeogrāfe Olga Žitluhina.

Labākie individuālie sasniegumi:

 

6. Gada režisors:

Elmārs Seņkovs – Ezeriņš, Latvijas Nacionālajā teātrī un Vasarnieki Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī

7. Gada aktrise:

Agnese Jēkabsone Edīte Piafa izrādē Piafa Liepājas teātrī.

8. Gada aktieris:

Dainis Grūbe Bens izrādē Izraidītie un Song Lilinga izrādē M. Butterfly Dailes teātrī.

9. Gada aktrise otrā plāna lomā:

Anete Berķe Katja izrādē Pieci vakari un Anna Bālike izrādē Sasodītais sarkanais mēness Liepājas teātrī.

10. Gada aktieris otrā plāna lomā:

Gints Andžāns Edijs izrādē Izraidītie, Laimis izrādē Prezentācija un Filips izrādē Šeipings Dailes teātrī.

11. Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks:

Intars Rešetins debija režijā izrādē Nakts vēl nav galā Dailes teātrī.

12. Gada scenogrāfs:

Gints Gabrāns laikmetīgās dejas izrādē Ārā.

13. Gada gaismu vai video mākslinieks:

Oskars Pauliņš gaismas izrādē Ezeriņš Latvijas Nacionālajā teātrī.

14. Gada kostīmu vai grima mākslinieks:

Monika Pormale kostīmi izrādē Peldošie – ceļojošie Jaunajā Rīgas teātrī.

15. Gada kustību mākslinieks:

Liene Grava – Piafa un Sasodītais sarkanais mēness Liepājas teātrī.

16. Gada sasniegums baleta mākslā:

Sergejs Neikšins lomas izrādēs Gulbju ezers, Bajadēra, Žizele un Trīs tikšanās Latvijas Nacionālajā operā.

17. Gada mūzikas autors:

 Edgars Mākens – Vasarnieki Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Sarkangalvīte un vilks un Ezeriņš Latvijas Nacionālajā teātrī.

18. Gada sasniegums oriģināldramaturģijā:

4. Sergejs Timofejevs – Mihails un Mihails spēlē šahu Latvijas Nacionālajā operā.

Skatītāju simpātiju balvu ieguvēji:

Gada izrāde -  Piafa Liepājas teātrī, režisore Laura Groza-Ķibere;

Gada aktieris  -  Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe;

Gada aktrise -  Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone.

„Spēlmaņu nakts 2014” ceremonija, kā arī Skatītāju balsojums šogad notika ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

“Gada balva „Spēlmaņu nakts” ir nozīmīga ne tikai kultūras jomas profesionāļiem, bet arī skatītājiem, jo tā ir iespēja izteikt savas domas publikas balsojumā un salīdzināt tās ar žūrijas vērtējumu par sezonas labākajiem. Latvijā iedzīvotāji teātra mākslu un tās pārstāvjus mīl, tāpēc “Spēlmaņu nakts” ir priecīgs notikums visiem teātra baudītājiem,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

Spēlmaņu nakts 2014 norisi līdzfinansē Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

 

skatīt


21.11.2014.

IN MEMORIAM


Pa mūžības ceļu aizgājis bijušais Rīgas Operetes teātra solists

Juris Pučka (25.03.1935-20.11.2014) ,

atstājot palicēju sirdīs sāpes un tukšuma sajūtu.

Juris Pučka turpat trīsdesmit gadus ir bijis viens no Atlantiem, uz kura talanta un darba  pleciem balstījās Operetes teātra repertuārs. Mākslinieks, bez kura Latvijas Kultūras vēsturē ierakstītā Rīgas Operetes teātra tēls nav iedomājams. Nospēlētas un nodziedātas daudzas lomas klasiskajā un mūsdienu repertuārā. Juris Pučka ir bijis arī Operetes teātra direktors.

Pēc teātra slēgšanas Juris uzņēmās rūpes par saviem kolēģiem, stiprināja un apvienoja viņus grūtos brīžos. Vairāk kā desmit gadus viņš vadījis LTDS veterānu asociācijas valdi.

 Paldies, Tev Juri, par sirsnību, iejūtību un gādību dzīvē, par dzirkstošo humora izjūtu, par patiesa prieka un gandarījuma brīžiem, ko kā mākslinieks mums dāvāji savās lieliskajās lomās uz Operetes teātra skatuves un Latvijas teātra savienības pasākumos. Lai gaišs un viegls ceļš!

Tava Latvijas Teātra darbinieku saime

Atvadīšanās no mākslinieka 25.novembrī plkst.11 Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīcā (Meža prospektā 86)

 

skatīt


23.10.2014.

Paziņoti mūža balvas ieguvēji un uzņemti jauni dalībnieki Latvijas teātra Zelta fondā


20.oktobra vakarā Latvijas Nacionālā teātra baltajā zālē tik paziņoti „Spēlmaņu nakts 2014” balvas Par mūža ieguldījumu teātra mākslā ieguvēji, kā arī Latvijas Teātra Zelta fondā tika uzņemti divi jauni dalībnieki.

  „Spēlmaņu nakts 2014” Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji:

 Andris Freibergs

„Ir gandrīz neiespējami ko būtisku pateikt par lielu personību dažos vārdos, arī desmitos lappušu. To rāda pasaules literatūras apceres, traktāti, monogrāfijas un arī mākslinieku pašatklāsmes. Vārdu, intonācijas daudznozīmība izplēn koncentrācijas spriegumā un mākslas darba neatkārtojamībā.

Cilvēka dzīves gājumu ietver gadu skaitļi un atvēlētā laika posma piepildījuma iespējamais tulkojums. Mūža vērtību nosaka cita lieluma kritēriji. Laikabiedriem tie ne vienmēr nolasāmi, jo sadzīviskuma pinekļi savanģo domas skaidrību.

Andra FREIBERGA mākslas mūžs, kas nepārtraukti pulsējošs, intensīvs, dzīvs visos darbības atzaros, manuprāt, skatāms vismaz trīs atbalsta punktos.

Viņš pašlaik ir vienīgais, kurš tā saucamajās vizuālajās mākslās ilgstoši iecentrējis savu darbu Eiropas mākslas kopainā kā Latvijas atpazīstamības simbolu. Viņa mākslu var tvert plaši un dziļi tulkojamos parametros – konteksts, mērogs, gaume. Tie ir vārdi, kas dod drošības sajūtu par nacionālās mākslas pamatvērtībām.

Viņa profesora grāds, pieredze un meistardarbnīcas gaisotne nodrošinājusi gadsimtu mijas un šodienas latviešu scenogrāfijas kvalitāti tādā izvērsumā, ka tā ir uzticams balsts tiltam starp pagātni un nākamību.

Viņš ir iespējis to, kas izdodas retam, īpaši mūsdienu mākslas samezgloto attiecību vidē. Proti, bez liekas pašreklāmas, demonstrēšanās, nepatiesas uzspēles par savu nozīmīgumu un veikuma unikalitāti viņš ir izveidojis, audzējis un nepazaudējis katram māksliniekam tik nepieciešamās pašcieņas un patības robežas.

Šo trīsvienību var atklāt un ietvert krietna darba un dzīves pamatjēdzienos - Ticība. Cerība. Mīlestība. Cilvēces vēsture un gadsimtu pieredze rāda, ka šos lielumus kopt un vairot ir mākslas uzdevums, pienākums un misija. Andra Freiberga mūža ieguldījums ir šīs patiesības īstenojums.” INGRĪDA BURĀNE

Andra Freiberga (dz. 1938) scenogrāfiju raksturo skaidra, formāli akcentēta struktūra. Scenogrāfs izmanto fiziskos resursus, papildinot tos ar skopām "piezīmēm", precīzām detaļām minimālisma izpratnē un laika nospiedumu matērijā, kādu redzam rūsas skartā metālā vai nospeķotā mētelī. Dramatiskās norises laikā šie komponenti mijiedarbojas ar spēli, pārtopot tēlainā vizuālajā rindā, kuras lielākais ieguvums ir materialitātes transformācija garīgā enerģijā. 

          Andris Freibergs debitēja Drāmas (Nacionālajā) teātrī 1965. gadā ar savu diplomdarbu, beidzot LPSR Valsts Mākslas akadēmiju. Kopš tā laika viņš ir veidojis vairāk kā 230 iestudējumus dažādos Latvijas un ārzemju teātros. Viņš ir bijis Drāmas teātra mākslinieks-inscenētājs (1965 – 1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973 – 1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002– 2005). Kopš 1992. gada Andris Freibergs ir Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

          Otra būtiska Andra Freiberga darbības joma ir saistīta ar pedagoģiju. Kopš 1971. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas specialitātes pedagogs, Scenogrāfijas katedras vadītājs (1994-2013), profesors emeritus, izskolojis vairākas talantīgu scenogrāfu paaudzes.

Večella Varslavāne

„Večella Varslavāne ir kino un teātra kostīmmāksliniece - leģenda, ne tikai pateicoties savam stilam, gaumes sajūtai vai profesionalitātei, bet arī krāšņajai personībai, sievišķīgajam šarmam un humora izjūtai.
Mākslinieka Franciska Varslavāna meita, beigusi juristus un tikai tad tērpu modelētājus Mākslas akadēmijā, viņa ir viena no tām māksliniecēm, kas pelēkajā padomju vidē radīja un rādīja dzīves krāsainību - brīvu lidojumu dzīvē un savos darbos.
Sākotnēji Večellas Varslavānes darbība saistās ar Rīgas kinostudiju, kur top kostīmi vairāk nekā 20 filmām, no kurām nozīmīgākās ir "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", "Teātris", "Aveņu vīns" un "Viktorija" - par visām šīm Čella saņēmusi Lielā Kristapa medaļas.
Sadarbība ar Alvi Hermani 90. gadu vidū viņu atved uz teātri un top izcili meistardarbi, izsmalcināti kostīmi JRT estētiski krāšņajām izrādēm - "Marķīze de Sada", "Doriana Greja ģīmetne", "Vilkmuižas jaunkundze", kā arī izrādēm Nacionālajā un Dailes teātrī.” (Latvijas Nacionālā teātra direktora padomniece repertuāra jautājumos  Ieva Struka) 

 Ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu, tika godināti Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 16 skatuves mākslinieki vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Gunārs Zemgals, Helga Dancberga, Jūlija Vilgerte-Zveja, Kārlis Zariņš, Līvija Akurātere, Ļevs Birmanis, Ļubova Beļikova, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Valtere-Gribača un Žermēna Heine-Vāgnere, Venta Vecumniece ,Gunārs Placēns, Ruta Birgere, Māra Zemdega un šogad Zelta fondam pievienojas arī Velta Skurstene un Jānis Kubilis.

 Aktrise Velta Skurstene ar sava talanta virtuozo artistiskumu un personības savdabību un  labestību, ar teātra  mākslas spēka izjūtu, ar savām lomām un individuālajām programmām, neviļus veidojusi personības pozitīvos aizmetņus tūkstošos jauno skatītāju, sniegusi prieka un optimisma lādiņu, ļāvusi nojaust dzīves noslēpumus un aicinājusi meklēt atbildes uz tās  uzdotajām mīklām,  kas arī būtībā ir teātra mākslas augstākā sūtība.

 Jo lielāka konkurence, jo lielākam jābūt talantam, emocionāli iedarbīgākām lomām un neatvairāmākai skatuviskai un cilvēciskai pievilcībai, lai skatītāju acīs uz gadu desmitiem iegūtu to vietu, kāda ir Latvijas teātra Nacionālā teātra aktierim Jānim Kubilim. Ar skatuvisko pievilcību ir par maz, lai rastos leģendas. Aiz Jāņa Kubiļa lomām slēpjas, caur tām savulaik no Nacionālā teātra skatuves izskanēja ideālisms, vīrišķība, atbildības sajūta, spēja mīlēt un alkas tikt mīlētam, gods un labestība.

 

skatīt

© 2014 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga