“Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirta komponistam Imantam Kalniņam

Latvijas Teātra darbinieku savienības valde lēmusi, ka 2021. gadā “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirs komponistam Imantam Kalniņam. Laureātu godināšana notiks gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā 2021. gada 23. novembrī Dailes teātrī.

Imants Kalniņš (dz. 1941). Vai tur ir kāda dzīva dvēsele? Tā bija Imanta Kalniņa saucēja balss, kas pagājušā gadsimta 60.–70. (un pēc tam visos citos nākamajos) gados jundīja mūsu  sabiedrību, it īpaši jauniešus. Citāts nāk no Imanta Kalniņa un Vika teātra kopdarba pēc Viljama Sarojana lugas “Ei, jūs tur!”. Bet šis pats sauciens caurstrāvo daudzās jo daudzās teātra mūzikas partitūras un dziesmas, kas tapa ar iemīļotu dzejnieku dzeju. Vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai šis sauciens izlauztos cauri tā laika kultūras aprites neizpratnes, vienaldzības un piesardzības sienai, bet kad tas notika, Imanta Kalniņa mūzika palika mīlama uz visiem laikiem.

1971. gadā tapusī  “Ei, jūs tur “ bija pirmā rokopera PSRS. Varētu to īpaši neakcentēt, bet jāatceras, ka šī impērija aptvēra sesto daļu zemeslodes! Dzelzs priekškars mūzikas informāciju apturēt nespēja. 1970. gadā sarakstītā un 1971. gadā ieskaņotā (bet vēl ne uzvestā!) Loida Vēbera un Tima Raisa rokopera “Jesus Christ Superstar” jauniešu vidū klejoja simtkārtīgi pārkopētos ierakstos. Varētu teikt, ka pats rokoperas žanrs un tā idejas pēc 60. gadu dumpīgās jaunatnes kustības jau virmoja gaisā vienlaicīgi abpus dzelzs priekškaram. Jaunatne iestājās pret patērētājsabiedrību un Vjetnamas karu Rietumos un pret valdošo režīmu un Čehoskovākijas revolūcijas apspiešanu Austrumos. Tā iestājās pret leģitimizētu vardarbību un redzēja izeju vien pārrobežu mīlestībā.

No sadarbības ar Liepājas teātri (1967-1974) izaug ļoti ražīgs posms I. Kalniņa teātra un kino mūzikas jomā. Tas ir avots nepieredzētai popularitātei, ko piedzīvo dziesmas no izrādēm “Motocikls” (1967, Imanta Ziedoņa dzeja, rež. Pēteris Pētersons) Dailes teātrī, “Mīla, džezs un velns” (1967), “Princis un ubaga zēns (1968) un “Trīs musketieri” (1969, abām Vika dzeja,  rež. A. Migla) Liepājas teātrī,  kinofilmas “Elpojiet dziļi”  (1967, rež. R.Kalniņš), tāpat kā mūzika filmai “Pūt, vējiņi!” (1973, rež. G.Cilinskis).

I. Kalniņa sadarbība ar laikabiedriem dzejniekiem ir būtiska viņa daiļrades iedvesmai. Daudzas dziesmas no teātru izrādēm ar M.Čaklā, I. Ziedoņa, Vika dzeju kļuva par sava laika jauniešu ikdienas sastāvdaļu. Lilioma dziesma no Nacionālā (tobrīd Drāmas) teātra izrādes (1971, M.Čaklā vārdi) tika pasludināta par radošās jaunatnes himnu. Kopdarbā ar Imantu Ziedoni dzima lirikas šedevrs – oratorija “Dzejnieks un nāra” (1973) un librets operai pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju”. Tā iestudēta gan LPSR Operas un baleta teātrī (1977), dir. A.Viļumanis, rež. M.Kublinskis), gan pēc tam Latvijas Nacionālajā operā kā koncertuzvedums (2011, dir. A.Viļumanis) un jauniestudējums (2019, dir. M.Ozoliņš, rež. L.Groza). Šajā operā ir viengabalaini saplūdis gan I. Kalniņa rokmūzikā iezīmētais, gan viņa akadēmiskajās lielajās formās attīstītais mūzikas stils un galvenā ideja: ceļš no tumsas uz harmoniju.

Komponista vēstījums vienmēr atsaucas uz dzīves situāciju gan savā tautā, gan pasaulē. Imanta Kalniņa iespaids uz mūzikas dzīvi ir bijis neparasti spēcīgs. Orests Silbriedis viņa daiļradi raksturojis kā mērauklu, kas gan speciālistu, gan mūzikas cienītāju vidū kļuvusi par arhetipu.

Ingrīda Zemzare (muzikoloģe, mākslas doktore)

*   *   *   *   *

Pat ja Imants Kalniņš nebūtu sarakstījis grandiozo filmas “Pūt, vējiņi!” mūziku, smeldzīgo un trauslo mūziku filmai “Ezera sonāte”, bērnišķīgi tīrās melodijas filmai “Sprīdītis” un “Emīla nedarbi”, kuras visas iegājušas Latvijas kultūras vēsturē, pateicoties arī Nacionālā teātra aktieru spožajam tēlojumam, viņš ir mūsējais, jo sarakstījis mūsu teātra himnu – “Lilioma dziesmu”.

Lai to dzied Mežaparka estrādē vai pie ģimenes svinību galda, “Lilioma dziesma” pirmoreiz izskanēja uz Nacionālā teātra skatuves 1971. gadā un turpina skanēt joprojām svētku reizēs. Sacerēta ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugas iestudējumam par kāda karuseļa iekšāsaucēju Liliomu un viņa mīlestību pret kalponīti Jūliju, tā kļuva par himnu mākslinieka būtībai – viņa brīvajam garam un mākai izbaudīt to laiku, kas mums atvēlēts.

Protams, esam Imantam Kalniņam pateicīgi arī par visām citām melodijām un dziesmām, kas rakstītas mūsu teātrim un ne tikai. Lai viņam veselība un māka izbaudīt savu laiku un šo svētku brīdi, saņemot balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Ieva Struka (teātra zinātniece un praktiķe) 

/Foto no Liepājas teātra arhīva/ 

skatīt

Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis 2021. gada trešais numurs

Teātra Vētneša 2021. gada 3. numurs

Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis rudens numurs, kurā aizgūtnēm tverta iespēja noskatīties pagājušajā sezonā tapušās, bet nenospēlētās un šajā sezonā tapušās, bet vēl neiespēlētās izrādes, lai izvērtētu tās žurnāla sadaļā Process pirms nākamās mājsēdes. Izrādes valsts un nevastiskajos teātros bira kā no pārpilnības raga, tāpēc neliela daļa atstāta arī ziemas numuram.

Šajā numurā: Dailes teātra programmatisko jubilejas izrādi Smiļģis analizē žurnāla galvenā redaktore Edīte Tišheizere, par režisores Ditas Lūriņas debiju uz Nacionālā teātra skatuves, piedāvājot kvintesences teātra izrādi Ferdinands un Luīze raksta Guna Zeltiņa; Elmāra Seņkova jaunāko izrādi Sapnis vasaras naktī analizē Evita Mamaja, savukārt par Ināras Sluckas trim šogad tapušajām izrādēm raksta Maija Svarinska. Undīne Adamaite rezumējusi padomju laikā tapušo Leldes Stumbres, Māras Zālītes un Regīnas Ezeras darbu iestudējumus Valmieras un Dailes teātrī, Pētera Krilova JRT iestudētos Dubliniešus izvērtē Jānis Ozoliņš, Raimonds Ķirķis analizē Latvijas politikai veltīto izrādi Nasing spešal Ģertūdes ielas teātrī. Tam, kas tapis ārpus teātru skatuvēm, pievērsusies Andra Rutkēviča, rakstot par Valmieras vasaras teātra festivālu, Juta Ance Ķirķis, kas izstaigājusi izrādes Mans kaimiņš ebrejs un Urbānais safari, bet Marija Luīze Meļķe apmeklējusi festivālu Homo novus.

Sadaļā Intervijas ar Ingu Tropu-Fišeri, kas gatavojas Jāzepa un viņa brāļu iestudējumam, sarunājas Ieva Struka, bet Nacionālā teātra aktieri Kasparu Zvīguli intervē Edīte Tišheizere. Bez vidutāja, bet par tik būtisko Daugavpils teātra dzīvi, kas rit radoši piesātināti, kaut arī Rīgas publikai nemanāmi, sarunā tiekas Kristīne Veinšteina un Zanda Mankopa, abas godalgotas Daugavpils mākslinieces, kas nav mēģinājušas meklēt laimi ārpus sava teātra.

Žurnāla Tēma ir nozīmīga teātra profesionāļiem, bet varētu interesēt arī tos, kas par laikmetīgo teātri vēlas runāt profesionālā leksikā – proti, kā jaunajām teātra parādībām atrast labākos apzīmējumus skanīgā latviešu valodā, lai pēc iespējas precīzāk definētu katru no tām. Ar ko iekļaujošais teātris atšķiras no postdramatiskā, vai vietrades teātris ir tas pats, kas vides teātris, bet vides teātris – tas pats, kas ekoteātris? Par to raksta profesore Valda Čakare, sarunājas teātra praktiķi, kas strādā ar telpu (Mārtiņš Kalseris), tekstu (Ivo Brieža vadītajā sarunā piedalās Jānis Balodis, Krista Burāne, Mārtiņš Eihe, Andrejs Jarovojs, Klāvs Mellis, Paula Pļavniece, Valters Sīlis un Toms Treinis) un kustību (Agneses Bordjukovas un Lāsmas Gobas vadītajā sarunā piedalās Kristīne Brīniņa, Dita Jonīte, Valts Miķelsons, Krišjānis Sants un Olga Žitluhina). Kā ar teātra terminoloģijas pielāgošanu sokas kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, pētījusi Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Rubrikā Jaunie, rakstot par šogad Latvijas Kultūras akadēmiju beigušajiem režisoriem, ar mācību procesā novēroto un diplomdarba izrādēs redzēto dalās Līga Ulberte.

Žurnāla sadaļā Baltijas pieredze Dita Jonīte vēstī par Igaunijas festivālu Draama. Savukārt Leģenda ir ne tikai veltījums izcilai teātra personībai, bet pirmoreiz piesaka kādu topošu grāmatu – Evitas Sniedzes aizsākto darbu pie monogrāfijas par Oļģertu Kroderu, kuram augustā būtu apritējuši 100 gadi. Sadaļā Tulkojums latviski izlasāma Heinera Millera luga Hamletmašīna Ingas Rozentāles-Pejū tulkojumā, kā arī tulkotājas komentāri.

Žurnāls Teātra Vēstnesis tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šobrīd drukāto versiju var iegādāties Jāņa rozes grāmatnīcās, janisroze.lv vai Narvesen tirdzniecības vietās, digitāli – www.teatravestnesis.lv. 

Visērtākais veids ir abonēt abone.lv, Latvijas pasta nodaļās vai zvanot uz Latvijas Pasta informatīvajiem tālruņiem 67008001 un 2700800. Digitāli – platformā teatravestnesis.lv.

skatīt

Apsveicam!

Daudz laimes novembra jubilāriem!

Sirsnīgi sveicam Jakovu Rafalsonu, Margrietu Gončari, Allu Saharovu, Guntu-Ausmu Goldbergu, Krišjāni Salmiņu!

skatīt

Teātra Zelta fonda pasākums

Trešdien, 13.oktobrī  Latvijas Nacionālās operas un baleta  Beletāžas zālē notika Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieku godināšanas vakars.

No 2007. gada fondā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 13 skatuves mākslinieki vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Uldis Dumpis, Ņina Ņeznamova, Vera Valtere-Gribača, Gunārs Placēns, Māra Zemdega, Velta Skurstene, Baiba Indriksone, Jānis Kubilis, Solveiga Raja, Silvija Bitere, Vija Blūzma un Jānis Dreiblats.

Šogad Teātra Zelta fonds uzņēma vēl deviņus  skatuves māksliniekus:

  Dailes teātra aktierus – Olgu Dreģi, Juri Strengu, Lidiju Pupuri, Ilzi Vazdiku un Ausmu Kantāni,

  Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Lolitu Cauku,

  Jaunatnes teātra aktrisi Antu Krūmiņu,

  Valmieras Drāmas teātra aktrisi Astru Baumani,  

  Daugavpils teātra aktrisi  Veru Hramņikovu.

LTDS Valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis pasniedza Māra Šustiņa darinātās apzeltītās Goda zīmes.

Pēc svinīgās ceremonijas Zelta fonda dalībnieki noskatījās baleta izrādi “Gulbju ezers”.

skatīt

"Spēlmaņu nakts 2021" aktualitātes

Trešdien, 6. oktobrī plkst. 14:00, Dailes teātrī biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība” (LTDS) rīkoja preses konferenci, kurā informēja sabiedrību par Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” konkursam izvirzītajām izrādēm, 2020./ 2021. gada teātra sezonas jauniestudējumu izvērtēšanas principiem, paziņots š.g. balvas par mūža ieguldījumu teātra makslā saņēmējs, tika nosaukti “Spēlmaņu nakts 2021” noslēguma ceremonijas radošās komandas dalībnieki un 2021./ 2022. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas locekļi.

Aizvadītā teātra sezonu, kas sākās 2020. gada septembrī un noslēdzās 2021. gada septembrī esam nosaukuši par force majeure sezonu. 2020. gada novembra sākumā ārkārtējās situācijas laikā teātri skatītājiem tika slēgti, bet teātri darbu turpināja, iestudējot jaunas izrādes un gaidot, kad varēs tās parādīt skatītājiem. 2021. gada vasarā šis brīdis pienāca. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus,  LTDS valde lēma, ka šogad “Spēlmaņu nakts” būs savādāka. Lai spēles noteikumi visiem teātriem būtu vienādi, tika lemts uzticēt katram teātrim pašam izvirzīt četrus sezonas jauniestudējumus, kas piedalīsies “Spēlmaņu nakts” izrāžu konkursā. Balvu laureāti tiks paziņoti “Spēlmaņu nakts” noslēguma ceremonijā 2021. gada 23. novembrī Dailes teātrī. Šogad “Spēlmaņu nakts” notiks 28. reizi.

“Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā.

“Spēlmaņu nakts” 2020./ 2021. gada sezonas konkursa izrādes vērtē žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: Zane Radzobe (teātra kritiķe un zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Edīte Tišheizere (teātra kritiķe un zinātniece), Juta Ance Ķirķis (teātra kritiķe), Undīne Adamaite (teātra kritiķe un kultūras žurnāliste), Gundega Saulīte (teātra kritiķe).

LTDS valde “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijas veidošanu izvēlējusies uzticēt: Laurai Grozai (režija), Mārtiņam Meieram (scenārijs), Mārtiņam Vilkārsim (scenogrāfija), Jurim Vaivodam (muzikālais vadītājs), Oskaram Pauliņam (gaismu mākslinieks), Ilzei Vītoliņai (kostīmu māksliniece), -8 (video mākslinieks), Asnatei Siliņai (producente).

“Latvijas Teātra darbinieku savienības” valde 2021. gada septembrī ir apstiprinājusi arī jauno “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas sastāvu 2021./ 2022. gada sezonai. Jaunajā žūrijas komisijā strādās:

 Edīte Tišheizere (teātra kritiķe un zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja),  

 Līga Ulberte (teātra zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietniece),

 Henrieta Verhoustinska (teātra kritiķe un “Latvijas Televīzijas” kultūras žurnāliste),

 Zane Radzobe (teātra kritiķe un zinātniece),

 Toms Čevers (teātra kritiķis),

 Marina Nasardinova (kultūras žurnāliste),

 Dace Bonāte (aktrise).

Gada balvu teātrī “Spēlmaņu Nakts 2020/ 2021”:

finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija,

organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS),

sadarbības partneri – AS “Gaso”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, alus darītava “Valmiermuiža”,

 atbalsta Rīgas dome, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio.

Paldies visiem Latvijas profesionālajiem teātriem par atsaucību! 

Foto: Ulrika Māliņa 

skatīt