In Memoriam!

Mūžībā devies komponists, diriģents un pedagogs Jānis Kaijaks (20.12.1931-3.02.2021).  Ilgus gadus Jānis Kaijaks bija Rīgas Operetes teātra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Rīgas Operetes teātrī iestudējis un diriģējis vairāk kā 60 muzikālās izrādes, no kurām daudzas jau tagad kā spilgtas lappuses ierakstītas teātra vēsturē.  Paralēli strādājis par pedagogu Latvijas Valsts konservatorijā, pasniedzot kora diriģēšanu, instrumentu mācību, instrumentāciju un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Ilgstoši strādājis par pasniedzēju arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Jānis Kaijaks bijis 21. Vispārējo latviešu dziesmu svētku diriģents, diriģējis 12. starptautiskajā Siguldas opermūzikas festivālā. Viņš bijis arī Altaja apgabala simfoniskā orķestra, vēlāk – Novosibirskas operetes teātra galvenais diriģents, Latvijā atgriezies 1970. gadā. Daudz enerģijas Jānis Kaijaks ieguldījis pedagoģiskajā darbā, audzinot jauno diriģentu paaudzi, bet mūziķa mūžā nodiriģētos koncertus un izrādes saskaitīt būtu neiespējami. Tāpat kā ieskaņojumus, kas Radio tapuši Jāņa Kaijaka vadībā. Lielākoties, protams, tā bijusi operešu mūzika, arī viņa paša muzikāli skatuviskie oriģināldarbi.       2014.gadā Jānis Kaijaks saņēma Lielo Mūzikas balvu. Piešķirtais apbalvojums bija īpašs, jo pirmoreiz Lielās Mūzikas balvas 22 gadu pastāvēšanas vēsturē tieši viņam tika radīta balva Par talantu audzināšanu.  Jānim Kaijakam piešķirtā balva bija arī goda parādīšana operetes žanram, kam Jānis Kaijaks nesavtīgi veltījis lielu daļu sava mūža.

Izsakām visdziļā līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 10.februārī Sv.Pāvila baznīcā Deglava ielā 1 plkst.12:00-14:00. 

skatīt

Uzsākusi darbu digitālā platforma teatravestnesis.lv

2021. gada februāra sākumā publiskai pieejai atklāts žurnāla Teātra Vēstnesis digitālais “paplašinājums” – platforma teatravestnesis.lv. Tas izveidots, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam un daudzām brīvprātīga darba stundām.

Kā redakcijas rakstā uzsver vienotā medija galvenā redaktore Edīte Tišheizere, platforma būs vieta, kur “jaunais un pieredzējušais sastopas vistiešākajā veidā: to rada jauni cilvēki, bet viņiem ir arī droša “aizmugure” – ne vien žurnāla redakcija, bet ari tā rakstu arhīvs.”  Savukārt platformas teatravestneis.lv redaktore, Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa veicināšanas balvas laureāte Juta Ance Romberga izvirza mērķi “tuvināt teātrim domājošu skatītāju un skatītājam — mudinošu teātri”.

Platformas galvenās sastāvdaļas ir aktuālie materiāli, ko atjaunos ik nedēļu, žurnāla digitālā versija, kas tiks pievienota četras reizes gadā, hronika. Būtiska sastāvdaļa būs arhīvs, kurā pakāpeniski tiks ievietoti visi numuri. Līdz ar to žurnāla pastāvēšanas vairāk nekā 30 gadu laikā uzkrātais, teātri un citas performatīvās mākslas dokumentējošais materiāls, proti, recenzijas, pētnieciskie raksti, intervijas, portreti, tulkojumi u.c., kļūs pieejams ne tikai drukātā veidā, kas nodrošina šo materiālu ilglaicīgu saglabāšanos, bet arī digitālā formātā, kas ļauj tos izmantot attālināti un jebkurā laikā.

Sākot ar 2021.gada martu digitālās platformas pilns saturs būs pieejams abonentiem. 3 mēnešu abonements atbilst viena žurnāla laidiena cenai – EUR 3.80, gadam – EUR 14. Bez maksas būs pieejama platformas aktualitāšu sadaļa, hronika un ieskats kārtējā numura materiālos.

Žurnāls Teātra Vēstnesis nāk klajā kopš 1989. gada ar divu gadu pārtraukumu ekonomiskās krīzes laikā. 2013. gadā to atjaunoja redkolēģija, kurā darbojās  teātra zinātnieki Edīte Tišheizere, Normunds Naumanis, Maija Svarinska, Ieva Struka. Šobrīd redakcijai pievienojusies Juta Ance Romberga – galvenās redaktores vietniece.

skatīt

Aicinājums LTDS biedriem piedalīties 12. kongresā!

Cienījamie LTDS biedri!

LTDS 12. kongress (biedru sapulce) notiks 2021. gada 26. februārī pl. 15:00.

Saistībā ar valstī noteiktiem pulcēšanās ierobežojumiem kongress notiks attālināti – ZOOM platformā.

DIENAS KĀRTĪBA:

  - LTDS priekšsēdētājas Daigas Šiliņas atskaite par darbību laika posmā no 2018. – 2021. gadam;

  - Revīzijas komisijas ziņojums;

  - Latvijas Teātru radošo personību atbalsta fonda “Rampa” un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības ziņojumi;

  - Jautājumi, diskusijas, darbības novērtējums;

  - Pārstāvju sapulces pārstāvības normu apstiprināšana;

  - LTDS Pārstāvju sapulces locekļu un revīzijas komisijas vēlēšanas;

  - Biedrības priekšsēdētāja kandidatūru apspriešana.

Pēc LTDS statūtiem LTDS valdes priekšsēdētāju un 8 valdes locekļus ievēl Pārstāvju sapulce.

Lai kongress būtu lemt spējīgs (būtu biedru kvorums) un varētu nodrošināt kvalitatīvu attālinātu darbību, lūdzam, līdz 2021. gada 22.februārim apstiprināt savu dalību vai pilnvarot citu LTDS biedru, ja pats nevarat piedalīties.

Atbildi gaidīsim uz e-pasta adresi: mara.dzene@ltds.lv.

Jūsu LTDS valde

skatīt

IN MEMORIAM!

Mūžībā devusies Latvijas Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša (8.04.1941 – 13.01.2021)

Balta puteņa rītā mūžībā devusies mūsu mīļā Astrīda Kairiša. Izcilā mūsu teātra aktrise, mūsu teātra sirdsapziņa jeb, kā viņa pati reiz teica – zelta puteklis uz skatuves... 8. aprīlī būtu viņas 80 gadu jubileja.

Astrīda Kairiša beigusi Dailes teātra 3. studiju 1962. gadā, pēc tās absolvēšanas pieņemta darbā Liepājas teātrī, kur nostrādājusi pirmos piecus gadus, kļūstot par Irmgardes Mitrēvices un Nikolaja Mūrnieka audzēkni. 1968. gadā viņa pārnāk uz Rīgu un līdz pat 2019. gadam strādā Latvijas Nacionālajā teātrī, kur, pateicoties savam talantam, savai skatuviskajai harismai un personībai, kļūst par sava veida teātra simbolu.

Viņas nozīmīgākās lomas teātrī ir Zane izrādē “Pūt, vējiņi!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Natālija Petrovna “Mēnesī uz laukiem”, Liena “Mērnieku laikos”, Ieva “Indrānos”, Spānijas Isabella un daudzas citas, bet mūža virsotne – Spīdolas loma 1985. gadā iestudētajā Raiņa “Uguns un nakts”. Protams, lielāko atpazīstamību ne tikai Latvijas, bet visas bijušās Padomju Savienībās mērogā Astrīdai Kairišai sagādāja viņas kinolomas – Laura “Ezera sonātē”, Zane “Pūt, vējiņi!” kino versijā, Ieva “Tauriņdejā”. Viena no viņas pēdējām lomām bija izrādē “Ezeriņš”, bet pati pēdējā – Zane vecumdienās jau pieminētajā Raiņa “Pūt, vējiņi!” 2018. gadā.

Avots: Latvijas Nacionālā teātra mājas lapa teatris.lv

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Astrīdas Kairišas tuviniekiem, kolēģiem un viņas talanta cienītājiem!   

skatīt

Kas ir Datu nesēja atlīdzība (DNA) un kāpēc tā ir būtiska?

skatīt