01.12.2021.

Apsveicam!


Sirsnīgi sveicam  decembra jubilārus!

Stipru veselību un daudz laimes dzimšanas dienā Dacei Liepniecei, Viktoram Hausmanim, Ludmilai Dolgovskai, Ģirtam Ēcim, Agnesei Zeltiņai, Mairitai Gulbei-Krūmiņai, Margaritai Kastrovai, Initai Upmalei, Skaidrītei Elvikai. 

 

skatīt


01.12.2021.

Dailes teātra izrāde "SMIĻĢIS" triumfē "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremonijā


2021. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā, Dailes teātrī tika  apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi.

Aizvadīto teātra sezonu, kas sākās 2020. gada septembrī un noslēdzās 2021. gada septembrī, esam nosaukuši par force majeure sezonu. Tā kā šoreiz nav balvu kategoriju un nominantu, “Spēlmaņu nakts” ceremonija nebalstījās konkurences intrigā, bet gan stāstos par teātriem. Gada balva Latvijas teātrī “Spēlmaņu nakts” tiek organizēta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu un šogad notika 28. reizi.

“Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš.

Balvu pasniegšanas ceremonijas idejas autori – Ojārs Rubenis, Laura Groza; režisore – Laura Groza; scenārija autors – Mārtiņš Meiers; scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis; muzikālais vadītājs – Juris Vaivods; video mākslinieks: -8; kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa; gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš; producente – Asnate Siliņa.  

“Spēlmaņu nakts” 2020./2021. gada sezonas konkursa izrādes vērtēja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: Zane Radzobe (teātra kritiķe un zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Edīte Tišheizere (teātra kritiķe un zinātniece), Juta Ance Ķirķis (teātra kritiķe), Undīne Adamaite (teātra kritiķe un kultūras žurnāliste), Gundega Saulīte (teātra kritiķe).

Ceremonijā uzstājās Liene Kinča, Perīna Madefa, Sniedze Prauliņa, Kristīne Zadovska, Intars Busulis, Andris Keišs, Miķelis Putniņš, Jānis Šipkēvics, kā arī Latvijas Radio bigbends un mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais.

Ceremonijas radošā komanda lūdza atsaukties visus teātrus papildināt 23. novembra vakaru ar sava teātra stāstu un veidot to kā būtisku teātra žanra reprezentācijas pasākumu un arī iekšējās pašapziņas stimulējošu norisi. Tas ir īpaši būtiski pēc sezonas, kad teātra žanrs sabiedrībai ir kļuvis perifērāks un piedzīvo mākslinieku iekšējās motivācijas izaicinājumus.

Ceremoniju vadīja 12 teātrus pārstāvoši vadītāju pāri: Gundars Āboliņš un Gerds Lapoška (Jaunais Rīgas teātris), Agnese Laicāne un Oļegs Šapošņikovs (Daugavpils teātris), Jekaterina Garfunkele un Kārlis Tols (Rēzeknes teātris “Joriks”), Ieva Puķe un Toms Treinis (Valmieras Drāmas teātris), Jana Herbsta un Anatolijs Fečins (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Anta Aizupe un Inta Tirole (Dirty Deal Teatro), Rūdolfs Gediņš un Vienradzis (Teātra trupa “Kvadrifrons”), Jana Ļisova un Arturs Krūzkops (Latvijas Nacionālais teātris), Santa Didžus un Rihards Zelezņevs (Latvijas Leļļu teātris), Kintija Stūre un Egons Dombrovskis (Liepājas teātris), Vita Vārpiņa un Kārlis Arnolds Avots (Dailes teātris), Jana Jacuka un Liena Šmukste (Ģertrūdes ielas teātris).

13  (SKATUVES NAGLAS) “Spēlmaņu nakts” balvas 2020./2021. gada sezonā saņēma un tika pasniegtas:

1) Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas diplomdarba izrāde (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro) “Konklāvs” – režisors Klāvs Kristaps Košins, autori Diāna Kondraša un Klāvs Kristaps Košins, lomās: Endīne Bērziņa, Klāvs Kristaps Košins, Jurģis Lūsis, – par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas.

2) “Marija un zibens”. Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons. Režisore Paula Pļavniece, dramaturgs Klāvs Mellis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš. Lomās Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. 

Par meistarību izcili kodolīgā stāstā huligāniskā atsperīgumā ar paaudzes vienojošu asprātību izteikt jauna cilvēka pieaugšanas, sevis un otra atrašanas mokas, mulsumu, kaunu un vientulību, kad vienīgais orientieris ir vien maza zibens atstāta rētiņa uz ciskas.

3) “Kiosks”, Vijas Blūzmas, Anetes Meleces, mākslinieču apvienības Grāfienes, Daces Vītolas un Riharda Zelezņeva izrāde Latvijas Leļļu teātrī –  par bērniem saprotamu un pieaugušajiem interesantu mākslinieciski augstvērtīgu sarunu par vientulību, depresiju un citādību.

4) Ievai Jurjānei un Viesturam Kairišam par kopdarbu izrādē “Smiļģis” Dailes teātrī, režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā.

5) “Mans kaimiņš ebrejs”Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes, Jēkaba Nīmaņa izrāde Rēzeknes teātrī Joriks – par pilsētas kopienas saliedēšanu, profesionālās un amatieru mākslas savienojumu un vēsturiskās apziņas modināšanu bez agresijas un didaktikas.

6) Andrejam Jarovojam par pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi.

7) Kontratenoram Jānim Šipkēvicam par lomu laikmetīgajā kameroperā “Tagadne (Time Present)” (kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijas “Pārmija” ietvaros sadarbībā ar kultūrvietu “Hanzas Perons”) par atkailinātu ceļojumu teritorijā, kurā skatītājam tiek dāvāts saviļņojums būt lieciniekiem mākslinieka pieaugšanai un neatgriezeniskai transformācijai.

8) Ievai Segliņai par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē “Smiļģis”- precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi.

9) Dmitrijam Petrenko par procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas, tādējādi pulējot un asinot aktieru profesionālos ieročus.

10) Scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Marijai Ulmanei – par spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu.

11) Dzudzilo Kristai un Reinim un Andrāšam Juhāsam (András Juhász) par izrādes “Degunradži” vizuālo tēlu, režisore Ildiko Gāšpāra (Ildikó Gáspár), Dailes teātris. Vizuālu piedzīvojumu, ievedot skatītāju absurda komiskajās un šausminošajās dzīlēs; par filigrānu video mākslas un scenogrāfijas saplūsmi, radot vienotu skatuves telpu.

12) Vitai Vārpiņai par Rutes Vulfas lomu izrādē “Ārsts” Dailes teātrī, smalku un drosmīgu aktrises darbu, filigrāni atklājot sarežģīta raksturu pretrunīgu ētisku dilemmu krustcelēs.

13) GRAND PRIX (Gada izrāde) – “Smiļģis”, režisors Viesturs Kairišs, Dailes teātris.

Latvijas Mobilā Telefona Teātra inovācijas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra virtuālās realitātes izrādes “Atver acis” radošā komanda.

Bilde: Matīss Markovskis 

 

skatīt


10.11.2021.

“Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirta komponistam Imantam Kalniņam


 

Latvijas Teātra darbinieku savienības valde lēmusi, ka 2021. gadā “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirs komponistam Imantam Kalniņam. Laureātu godināšana notiks gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā 2021. gada 23. novembrī Dailes teātrī.

Imants Kalniņš (dz. 1941). Vai tur ir kāda dzīva dvēsele? Tā bija Imanta Kalniņa saucēja balss, kas pagājušā gadsimta 60.–70. (un pēc tam visos citos nākamajos) gados jundīja mūsu  sabiedrību, it īpaši jauniešus. Citāts nāk no Imanta Kalniņa un Vika teātra kopdarba pēc Viljama Sarojana lugas “Ei, jūs tur!”. Bet šis pats sauciens caurstrāvo daudzās jo daudzās teātra mūzikas partitūras un dziesmas, kas tapa ar iemīļotu dzejnieku dzeju. Vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai šis sauciens izlauztos cauri tā laika kultūras aprites neizpratnes, vienaldzības un piesardzības sienai, bet kad tas notika, Imanta Kalniņa mūzika palika mīlama uz visiem laikiem.

1971. gadā tapusī  “Ei, jūs tur “ bija pirmā rokopera PSRS. Varētu to īpaši neakcentēt, bet jāatceras, ka šī impērija aptvēra sesto daļu zemeslodes! Dzelzs priekškars mūzikas informāciju apturēt nespēja. 1970. gadā sarakstītā un 1971. gadā ieskaņotā (bet vēl ne uzvestā!) Loida Vēbera un Tima Raisa rokopera “Jesus Christ Superstar” jauniešu vidū klejoja simtkārtīgi pārkopētos ierakstos. Varētu teikt, ka pats rokoperas žanrs un tā idejas pēc 60. gadu dumpīgās jaunatnes kustības jau virmoja gaisā vienlaicīgi abpus dzelzs priekškaram. Jaunatne iestājās pret patērētājsabiedrību un Vjetnamas karu Rietumos un pret valdošo režīmu un Čehoskovākijas revolūcijas apspiešanu Austrumos. Tā iestājās pret leģitimizētu vardarbību un redzēja izeju vien pārrobežu mīlestībā.

No sadarbības ar Liepājas teātri (1967-1974) izaug ļoti ražīgs posms I. Kalniņa teātra un kino mūzikas jomā. Tas ir avots nepieredzētai popularitātei, ko piedzīvo dziesmas no izrādēm “Motocikls” (1967, Imanta Ziedoņa dzeja, rež. Pēteris Pētersons) Dailes teātrī, “Mīla, džezs un velns” (1967), “Princis un ubaga zēns (1968) un “Trīs musketieri” (1969, abām Vika dzeja,  rež. A. Migla) Liepājas teātrī,  kinofilmas “Elpojiet dziļi”  (1967, rež. R.Kalniņš), tāpat kā mūzika filmai “Pūt, vējiņi!” (1973, rež. G.Cilinskis).

I. Kalniņa sadarbība ar laikabiedriem dzejniekiem ir būtiska viņa daiļrades iedvesmai. Daudzas dziesmas no teātru izrādēm ar M.Čaklā, I. Ziedoņa, Vika dzeju kļuva par sava laika jauniešu ikdienas sastāvdaļu. Lilioma dziesma no Nacionālā (tobrīd Drāmas) teātra izrādes (1971, M.Čaklā vārdi) tika pasludināta par radošās jaunatnes himnu. Kopdarbā ar Imantu Ziedoni dzima lirikas šedevrs – oratorija “Dzejnieks un nāra” (1973) un librets operai pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju”. Tā iestudēta gan LPSR Operas un baleta teātrī (1977), dir. A.Viļumanis, rež. M.Kublinskis), gan pēc tam Latvijas Nacionālajā operā kā koncertuzvedums (2011, dir. A.Viļumanis) un jauniestudējums (2019, dir. M.Ozoliņš, rež. L.Groza). Šajā operā ir viengabalaini saplūdis gan I. Kalniņa rokmūzikā iezīmētais, gan viņa akadēmiskajās lielajās formās attīstītais mūzikas stils un galvenā ideja: ceļš no tumsas uz harmoniju.

Komponista vēstījums vienmēr atsaucas uz dzīves situāciju gan savā tautā, gan pasaulē. Imanta Kalniņa iespaids uz mūzikas dzīvi ir bijis neparasti spēcīgs. Orests Silbriedis viņa daiļradi raksturojis kā mērauklu, kas gan speciālistu, gan mūzikas cienītāju vidū kļuvusi par arhetipu.

Ingrīda Zemzare (muzikoloģe, mākslas doktore)

*   *   *   *   *

Pat ja Imants Kalniņš nebūtu sarakstījis grandiozo filmas “Pūt, vējiņi!” mūziku, smeldzīgo un trauslo mūziku filmai “Ezera sonāte”, bērnišķīgi tīrās melodijas filmai “Sprīdītis” un “Emīla nedarbi”, kuras visas iegājušas Latvijas kultūras vēsturē, pateicoties arī Nacionālā teātra aktieru spožajam tēlojumam, viņš ir mūsējais, jo sarakstījis mūsu teātra himnu – “Lilioma dziesmu”.

Lai to dzied Mežaparka estrādē vai pie ģimenes svinību galda, “Lilioma dziesma” pirmoreiz izskanēja uz Nacionālā teātra skatuves 1971. gadā un turpina skanēt joprojām svētku reizēs. Sacerēta ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugas iestudējumam par kāda karuseļa iekšāsaucēju Liliomu un viņa mīlestību pret kalponīti Jūliju, tā kļuva par himnu mākslinieka būtībai – viņa brīvajam garam un mākai izbaudīt to laiku, kas mums atvēlēts.

Protams, esam Imantam Kalniņam pateicīgi arī par visām citām melodijām un dziesmām, kas rakstītas mūsu teātrim un ne tikai. Lai viņam veselība un māka izbaudīt savu laiku un šo svētku brīdi, saņemot balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Ieva Struka (teātra zinātniece un praktiķe) 

 

/Foto no Liepājas teātra arhīva/ 

 

 

skatīt


04.11.2021.

Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis 2021. gada trešais numurs


Teātra Vētneša 2021. gada 3. numurs

Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis rudens numurs, kurā aizgūtnēm tverta iespēja noskatīties pagājušajā sezonā tapušās, bet nenospēlētās un šajā sezonā tapušās, bet vēl neiespēlētās izrādes, lai izvērtētu tās žurnāla sadaļā Process pirms nākamās mājsēdes. Izrādes valsts un nevastiskajos teātros bira kā no pārpilnības raga, tāpēc neliela daļa atstāta arī ziemas numuram.

Šajā numurā: Dailes teātra programmatisko jubilejas izrādi Smiļģis analizē žurnāla galvenā redaktore Edīte Tišheizere, par režisores Ditas Lūriņas debiju uz Nacionālā teātra skatuves, piedāvājot kvintesences teātra izrādi Ferdinands un Luīze raksta Guna Zeltiņa; Elmāra Seņkova jaunāko izrādi Sapnis vasaras naktī analizē Evita Mamaja, savukārt par Ināras Sluckas trim šogad tapušajām izrādēm raksta Maija Svarinska. Undīne Adamaite rezumējusi padomju laikā tapušo Leldes Stumbres, Māras Zālītes un Regīnas Ezeras darbu iestudējumus Valmieras un Dailes teātrī, Pētera Krilova JRT iestudētos Dubliniešus izvērtē Jānis Ozoliņš, Raimonds Ķirķis analizē Latvijas politikai veltīto izrādi Nasing spešal Ģertūdes ielas teātrī. Tam, kas tapis ārpus teātru skatuvēm, pievērsusies Andra Rutkēviča, rakstot par Valmieras vasaras teātra festivālu, Juta Ance Ķirķis, kas izstaigājusi izrādes Mans kaimiņš ebrejs un Urbānais safari, bet Marija Luīze Meļķe apmeklējusi festivālu Homo novus.

Sadaļā Intervijas ar Ingu Tropu-Fišeri, kas gatavojas Jāzepa un viņa brāļu iestudējumam, sarunājas Ieva Struka, bet Nacionālā teātra aktieri Kasparu Zvīguli intervē Edīte Tišheizere. Bez vidutāja, bet par tik būtisko Daugavpils teātra dzīvi, kas rit radoši piesātināti, kaut arī Rīgas publikai nemanāmi, sarunā tiekas Kristīne Veinšteina un Zanda Mankopa, abas godalgotas Daugavpils mākslinieces, kas nav mēģinājušas meklēt laimi ārpus sava teātra.

Žurnāla Tēma ir nozīmīga teātra profesionāļiem, bet varētu interesēt arī tos, kas par laikmetīgo teātri vēlas runāt profesionālā leksikā – proti, kā jaunajām teātra parādībām atrast labākos apzīmējumus skanīgā latviešu valodā, lai pēc iespējas precīzāk definētu katru no tām. Ar ko iekļaujošais teātris atšķiras no postdramatiskā, vai vietrades teātris ir tas pats, kas vides teātris, bet vides teātris – tas pats, kas ekoteātris? Par to raksta profesore Valda Čakare, sarunājas teātra praktiķi, kas strādā ar telpu (Mārtiņš Kalseris), tekstu (Ivo Brieža vadītajā sarunā piedalās Jānis Balodis, Krista Burāne, Mārtiņš Eihe, Andrejs Jarovojs, Klāvs Mellis, Paula Pļavniece, Valters Sīlis un Toms Treinis) un kustību (Agneses Bordjukovas un Lāsmas Gobas vadītajā sarunā piedalās Kristīne Brīniņa, Dita Jonīte, Valts Miķelsons, Krišjānis Sants un Olga Žitluhina). Kā ar teātra terminoloģijas pielāgošanu sokas kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, pētījusi Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Rubrikā Jaunie, rakstot par šogad Latvijas Kultūras akadēmiju beigušajiem režisoriem, ar mācību procesā novēroto un diplomdarba izrādēs redzēto dalās Līga Ulberte.

Žurnāla sadaļā Baltijas pieredze Dita Jonīte vēstī par Igaunijas festivālu Draama. Savukārt Leģenda ir ne tikai veltījums izcilai teātra personībai, bet pirmoreiz piesaka kādu topošu grāmatu – Evitas Sniedzes aizsākto darbu pie monogrāfijas par Oļģertu Kroderu, kuram augustā būtu apritējuši 100 gadi. Sadaļā Tulkojums latviski izlasāma Heinera Millera luga Hamletmašīna Ingas Rozentāles-Pejū tulkojumā, kā arī tulkotājas komentāri.

Žurnāls Teātra Vēstnesis tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šobrīd drukāto versiju var iegādāties Jāņa rozes grāmatnīcās, janisroze.lv vai Narvesen tirdzniecības vietās, digitāli – www.teatravestnesis.lv

Visērtākais veids ir abonēt abone.lv, Latvijas pasta nodaļās vai zvanot uz Latvijas Pasta informatīvajiem tālruņiem 67008001 un 2700800. Digitāli – platformā teatravestnesis.lv.

 

skatīt


01.11.2021.

Apsveicam!


Daudz laimes novembra jubilāriem!

Sirsnīgi sveicam Jakovu Rafalsonu, Margrietu Gončari, Allu Saharovu, Guntu-Ausmu Goldbergu, Krišjāni Salmiņu!

skatīt

© 2021 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs