21.01.2022.

Klajā laists Oļģerta Krodera 100. un Kroders.lv 10. jubilejas rakstu krājums KRODERDIENAS+


 

2022. gada 20. janvārī ar rakstu krājuma KRODERDIENAS+ izdošanu noslēgts gadu ilgušais teātra forums #kroderdienas.

Rakstu krājums KRODERDIENAS+ ir veltījums izcilā režisora Oļģerta Krodera 100. un viņā vārdā nosauktās teātra vietnes Kroders.lv 10. jubilejai, un tajā iekļauti gan pētnieciski raksti, gan populārzinātniskas publikācijas. Izdevums noslēdz kopš 2021. gada 20. janvāra notikušo pasākumu kopumu, kas ietvēra gan Zoom sarunu ciklu  ar Oļģerta Krodera domubiedriem, gan Oļģerta Krodera radošajai darbībai un teātra vietnes Kroders.lv 10 gadu pastāvēšanai veltītu zinātnisku konferenci.

“Rakstu krājums ir būtisks notikums gan Kroders.lv pastāvēšanas vēsturē, gan Latvijas teātra vidē. Izdevums interesentiem ļaus izzināt iepriekš maz aplūkotus Oļģerta Krodera personības un radošā darba aspektus, piemēram, analizējot Krodera Šekspīra iestudējumus pasaules teātra kontekstā, atklājot viņa ieguldījumu publicistikā vai iepazīstinot ar Krodera laikabiedriem Baltijā. Tikpat nozīmīga ir krājumā iekļautā desmit Kroders.lv arhīva rakstu izlase, kas fiksē Latvijas teātra neseno procesu un kritikas žanru daudzveidību,” par krājuma ieceri stāsta Kroders.lv galvenā redaktore Ieva Rodiņa.

Rakstu krājuma KRODERDIENAS+ izdevējs ir Latvijas Teātra darbinieku savienība, tas tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Simtgades biroja finansiālu atbalstu. Krājuma idejas autore, zinātniskā redaktore – Ieva Rodiņa, projekta vadītāja un redaktore – Lauma Mellēna-Bartkeviča, māksliniece – Ieva Upmace.

Krājums KRODERDIENAS+ ir bezmaksas izdevums. Tas tiks izplatīts Latvijas teātriem, augstskolām, lielākajām bibliotēkām un sadarbības partneriem. Plānots laist klajā arī krājuma digitālo versiju.

 

skatīt


18.01.2022.

Atvadu vārdi EDUARDAM ŠĪRAKAM


 

Pēc smagas un ilgas slimības zemes dzīves gaitas beidzis savā laikā cienīts un mīlēts kultūras darbinieks Eduards Šīraks. 

Lauku zēns, kurš  1950. gadu beigās no Gulbenes, kā viņš pats kādreiz izteicies, “gumijas zābakos, ienācis Rīgā”, pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas kļuva par enerģisku un talantīgu kultūras dzīves organizatoru un vadītāju galvaspilsētā. Pēc mācībām tehnikumā sāka strādāt  par Rīgas rajona Kultūras nama direktoru. Ar viņa līdzdalību notika Kultūras nama celtniecība Berģos, kas tur stāv vēl šobrīd. Pēc tam viņš  kļuva par Rīgas rajona Kultūras pārvaldes priekšnieku, kura pārziņā bija visi rajona lielie pasākumi, tostarp Dziesmu svētki.

Taču vispaliekošākās pēdas latviešu kultūras dzīvē Eduards Šīraks atstājis kā Rīgas Mākslas darbinieku nama  direktors 1970.-1990. gados. Viņa vadības laikā  nams Vaļņu ielā kļuva par pulcēšanās vietu neskaitāmiem Latvijas skatuves māksliniekiem, literātiem, mūziķiem, gleznotājiem. Radošā darba vakari, atmiņu stāstījumi, koncerti, dzejas un prozas lasījumi, un vēl un vēl. Šeit kā mājās jutās to gadu slavenības: Žermena Heine-Vāgnere, Kārlis  Zariņš, Imants Kalniņš, Elza Radziņa, Lidija Freimane, Kārlis Sebris, Vija Artmane un daudzi, daudzi citi. Šai namā  tika dota iespēja savus pirmos darbus skatītājiem parādīt arī jaunajiem aktieriem, dzejniekiem, māksliniekiem. Tikšanās  reizēs valdīja brīvāka atmosfēra, nekā citur, dzirkstīja asprātības, skanēja dziesmas.

Eduarda Šīraka lielā aizraušanās un hobijs bija fotografēšana un filmēšana. Barikāžu laikā viņš, kā īstens neatkarīgās Latvijas patriots, ar kameru plecos bija redzams Vecrīgas ielās un laukumos, arī tur, kur spindza lodes.

Esam zaudējuši labestīgu, mākslu un dzīvi mīlošu cilvēku. Lai viegls ceļš mūžibā!

LTDS vārdā, Silvija Geikina

 

skatīt


03.01.2022.

Apsveicam


Sirsnīgi sveicam janvāra jubilārus!

Daudz baltu dieniņu Nadeždai Demidovai, Valdai Brunavai, Edgaram Liporam.

Laimīgu, veselīgu  2022.gadu!

 

skatīt


23.12.2021.

Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis 2021.gada IV numurs


Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis ceturtais numurs

Pašā Ziemassvētku priekšvakarā iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis ceturtais jeb ziemas numurs. Tajā, kā ikreiz gada nogalē, publicēta teātra notikumu pilna hronika – ne vien izrādes visdažādākajos žanros un spēles vietās, bet arī gada laikā iznākušās teātra grāmatas, Spēlmaņu nakts laureāti un skumjākā daļa – piemiņas vārdi aizgājušajiem māksliniekiem.

Žurnāla Procesa sadaļā recenzētas izrādes Svešinieki vilcienā un Perfektā teikuma nāve Latvijas Nacionālajā teātrī, Esiet sveicinātas, skumjas Dailē, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra iestudējumi Par spīti un Čaks. Rīga. Sieviete, Klāvas tantes skūpsts JRT, Liepājas teātra jauno aktieru «parādes portrets» – uzvedums Upe, jauno režisoru darbi Dirty Deal teatroKonklāvs un Saule riet Austrumos, un turpat uzvestie Piederības vingrinājumi, kā arī teātra trupas Kvadrifrons radītā Ciešamā kārta. Par šīm izrādēm raksta Edīte Tišheizere, Undīne Adamaite, Ieva Struka, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jevgeņija Šermeņeva, Dita Jonīte, Gundega Saulīte, Andra Rutkēviča un Juta Ance Ķirķis.

Neparasti apjomīga ir numura Tēma – Teātris un domubiedri, ko kūrējusi žurnāla un portāla teatravestnesis.lv redaktore Juta Ance Ķirķis. Tā no dažādiem skatpunktiem analizē tā saukto neatkarīgo teātru situāciju Latvijā un ārvalstīs. Izvēle strādāt ārpus valsts teātru struktūras un šādas izvēles sekas atklājas dramaturģes un aktrises Ances Muižnieces, horeogrāfes Janas Jacukas, aktiera Matīsa Budovska, producentes Annas Ulbertes un režisora, aktiera, dramaturga Klāva Meļļa rakstītajās dienasgrāmatās. Par savu misiju, darba apstākļiem, mērķauditorijas un līdzekļu meklēšanu, kā arī neskaitāmām citām problēmām vairākās diskusijās Ģertrūdes ielas teātra vadītājas Maijas Pavlovas un režisores Lienas Šmukstes vadībā sarunājas Latvijas un ārvalstu neatkarīgo teātru vadītāji. Producente Jevgeņija Šermeņeva uzrakstījusi vēsturisku pārskatu par nevalstisko teātru kustību Krievijā. Tēmas materiāli sanākuši tik apjomīgi, ka pilnībā publicēti portāla teatravestnesis.lv brīvpieejā.

Sadaļā Intervijas Ieva Struka sarunājas ar Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Eviju Krūzi par «siltā» un «vēsā» tipa aktieriem, Maija Svarinska iztaujā Lolitu Cauku par aiziešanu no teātra, Undīne Adamaite uzrunājusi Tomu Treini par viņa nodomiem, uzsākot štata režisora darbu Valmieras teātrī laikā, kad tajā ienācis arī nule Kultūras akadēmiju absolvējušais Indras Rogas un Mihaila Gruzdova aktierkurss.

Leģendas statusā šoreiz iecelts režisors Varis Brasla, ar kuru sarunājas jaunās paaudzes aktrise Agnese Budovska – tā ir saruna no LTDS un producentes Madaras Melnes-Tomsone kūrētā projekta Teātru Atlanti cauri laikiem.

Rubrika Jaunie teātrī šoreiz sapludināta kopā ar Baltijas dimensiju – tajā šoruden Kultūras akadēmijā uzņemtie Māras Ķimeles režijas kursa studenti apspriež Elmāra Seņkova izrādi Dzinēji Klaipēdas drāmas teātrī un reizē mēģina formulēt sava ideālā teātra aprises.

Ārzemju teātra sadaļā Margarita Zieda analizē Berlīnes teātru dzīvi, maldus un uzdrīkstēšanos kovida radītājos sarežģījumos.

Žurnāla un portāla redakcija no sirds pateicas uzticamajiem lasītājiem par kopīgu ceļojumu gada garumā, sekojot Latvijas un pasaules teātra notikumiem pandēmijas viļņos. Arī nākamajā gadā centīsimies runāt par teātra dzīvei, nevis tikai izdzīvošanai, svarīgo, mēģināsim kopā ar praktiķiem rast risinājumus un varbūt arī prognozēt jaunus ceļus un iespējas.

Nāciet ar mums! To visvienkāršāk izdarīt, abonējot žurnālu  abone.lv vai teatravestnesis@ltds.lv jeb tā digitālo versiju teatravestnesis.lv.

Žurnālu iespējams iegādāties Narvesen kioskos, Jāņa Rozes grāmatnīcās un janisroze.lv ar piegādi visā pasaulē, bet digitāli teatravestnesis.lv. Žurnāls tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

skatīt


01.12.2021.

Apsveicam!


Sirsnīgi sveicam  decembra jubilārus!

Stipru veselību un daudz laimes dzimšanas dienā Dacei Liepniecei, Viktoram Hausmanim, Ludmilai Dolgovskai, Ģirtam Ēcim, Agnesei Zeltiņai, Mairitai Gulbei-Krūmiņai, Margaritai Kastrovai, Initai Upmalei, Skaidrītei Elvikai. 

 

skatīt

© 2022 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs