19.03.2019.
Informatīvs paziņojums
2019.gada 25.februārī notika biedrības “Latvijas Teātra darbinieku savienība” valdes sēde, kurā ar 7 balsīm “par” un vienam atturoties tika pieņemts lēmums par Brigitas Siliņas izslēgšanu no biedrības, pamatojoties uz LTDS statūtu 3.7.1., 4.2.1. punktos un Biedrību un nodibinājumu likuma 31.panta otrajā daļā noteikto.
Vēršam teātra nozares kolēģu, radošo savienību pārstāvju, atbildīgo institūciju un organizāciju darbinieku uzmanību uz to, ka Brigita Siliņa pārstāv biedrības “Starptautiskā teātra institūta Latvijas centrs” intereses, var konsultēt starptautiskās sadabības jautājumos teātra jomā un, protams, paust savu personisko viedokli.
01.03.2019.
Apsveicam!
No sirds sveicam marta jubilārus. Daudz laimes aktierim vokālistam Nikolajam Bočkunam, simtgadniekam aktierim Konstantīnam Titovam un baleta māksliniecei Inārai Ginterei.
27.02.2019.
Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija.
Ar AS “Olainfarm” atbalstu, Starptautiskajā Teātra dienā, 27.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisināsies Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.
Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Valmieras drāmas teātra aktrise ELĪNA VĀNE.
Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieris ARTURS KRŪZKOPS.
Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs MARUTAI GROSBERGAI - TAUBEREI.
Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.
Apbalvošanas pasākumu, kā ierasts, vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa.
Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri.
(Turpmāk citāti no teātru pieteikumiem)
Lilitas Bērziņas balva ELĪNAI VĀNEI par izcilu varoņlomu un raksturu atveidi – Annu, Kļaviņmāti, Edi izrādē “Vidzemnieki” (2018, režisore Indra Roga) un titullomu iestudējumā “Baladīna” (2018, režisors Viesturs Kairišs), Donnu Annu izrādē “Mazās traģēdijas”(2017, režisors Sergejs Ščipicins) un tikpat spožu darbu arī citu režisoru inscinējumos vairāku sezonu garumā.
Elīna Vāne (dzimusi 1978.gada 21.septembrī) Valmieras drāmas teātrī strādā kopš 2003. gada, bet vispirms pēc LKA aktierkursa beigšanas sadarbojusies ar neatkarīgajiem teātriem un piedalījusies starptautiskos projektos. Jau pirmajā sezonā Valmieras teātrī viņa pierādīja savu īpatnējo un pievilcīgo apdāvinātību, nospēlējot Boletu H. Ibsena lugā “Jūras meita”, Atslēdznieci Raiņa “Krauklītī”un Gaļinu A. Vampilova “Pīļu medībās”, kuras atnesa viņai Latvijas teātra Gada balvu nominācijā “Jaunais skatuves mākslinieks”. No profesionālās dzīves sākuma Elīna Vāne apliecināja savas spējas radoši iekļauties jebkura režisora iestudējumos, savukārt šie režisori mērķtiecīgi un dāsni sekmējuši Elīnas Vānes talanta attīstību.
Desmit darba gados Elīna Vāne ir kļuvusi par Valmieras teātra vadošo aktrisi, kam pa spēkam gan lielās klasikas varones ar dziļām kaislībām un tieksmi pēc pilnības, gan frustrētas, nervozas un duālas jaunā laika sievietes.
Ar lomām režisores Indras Rogas izrādē “Vidzemnieki” 2017.gadā un “Meistarā un Margaritā” 2015.gadā, titullomu režisora Viestura Kairiša iestudējumā “Baladīna” 2018.gadā, kā arī 2013.gada režisora Elmāra Seņkova izrādē “Raudupiete” (par ko viņa ieguva “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Labākā aktrise”) Elīna Vāne aktieriski pašaizliedzīgi , dziļi un atdevīgi nospēlējusi lomas, kas iekšējās ekspresijas un lakoniskā, precīzā veidola dēļ ir kļuvušas ne vien par augstu pakāpienu mākslinieces radošajā biogrāfijā, bet arī par nozīmīgu sasniegumu visam Latvijas šodienas teātrim.
Elīna Vāne pēc savas artistiskās dabas, profesionālajām kvalitātēm, darba spējām un iedziļināšanās režijas piedāvājumā ir tuva Latvijas teātra zvaigznes Lilitas Bērziņas iedibinātajam augstajam aktiermākslas etalonam.
Harija Liepiņa balva ARTURAM KRŪZKOPAM par spožām un profesionāli augstvērtīgi nospēlētām lomām pēdējo pāris sezonu laikā, kas apliecina ne tikai viņa radošo izaugsmi, stabilo vadošā vidējās paaudzes aktiera vietu teātra trupā, bet arī spēcīgo potenciālu, ko režisori vēlas izmantot aizvien sarežģītākos uzdevumos.
Darbi, kam pateicoties, Arturs Krūzkops ir cienīgs saņemt Harija Liepiņa balvu:
- savā pasaules uzskatā un attiecībās ar cilvēkiem nomaldījies Marks Denisa Kellija trillerī diviem aktieriem “Pēc beigām” (2016, režisors Valters Sīlis) un vēsturisko notikumu aizrautīgais pētnieks Andžejs Jāņa Baloža “Mežainī” (2018, režisors Valters Sīlis);
- trīs centrālās lomas Viestura Kairiša veidotajā triloģijā – noslēpumainais melnais bruņinieks Raiņa “Ugunī un naktī” (2015), Lielais līkais, Kalsenais un Pogu lējējs jeb Pēra Ginta alter ego Henrika Ibsena “Pērā Gintā” (2016), miesaskārais romantiķis valdnieks Hērods Antipa Oskara Vailda/Riharda Štrausa “Salome” (2018);
- “prostitūta” Larss izrādē “Tuvā pilsēta” (2017, režisors Kirils Serebreņņikovs;
- Arī Miškins (2015) un Tuzenbahs (2017), abas lomas krievu klasikas repertuārā, kas tapušas sadarbībā ar Vladislavu Nastavševu.
Atsevišķi mināma ir ekselenti nospēlētā otrā plāna loma – nabaga mīlnieks Brencis Elmāra Seņkova delartiskās komēdijas stilā iestudētajos Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēkos” (2017), par ko Arturs Krūzkops arī saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais otrā plāna lomas tēlotājs.
Arturs Krūzkops ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada, un šais gados ir pierādījis sevi kā aktieri, kurš nav gatavs apstāties savā radošajā izaugsmē un ambīcijās, kurš kopj savu intelektu un ir lielisks kolēģis, kurš apzinās teātra ansambļa potenciālu. Viņš ir viens no tiem aktieriem, kas domās par izrādes veselumu un savu ego pakļaus režisora vēlmēm, vienlaikus aktīvi piedaloties izrādes veidošanā kā līdzautors un domubiedrs.
Helēnas Tangijevas – Birznieces balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā MARUTAI GROSBERGAI - TAUBEREI.
Maruta Grosberga – Taubere (skatuves vārdā Maruta Dinga) absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1960.gadā. Mācījusies pie baleta pedagogiem Valentīna Bļinova, marinas Sizovas. Laikā no 1960. līdz 1980. gadam bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste. No 1992. gada līdz 2010. gadam māksliniece ir bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs. Arīdzen šobrīt Latvijas Nacionālais balets var lepoties ar Marutas Dingas audzēkņiem – vadošiem baleta solistiem. Savā baleta mākslinieces mūžā Maruta Dinga skatītājiem palikusi atmiņā ar izcili tehniski izpildītām lomām P. Čaikovska klasiskajos baletos: pas de trois “Gulbju ezers”, Lelle un Marija izrādē “Riekstkodis”, Florīna, prologa Feja un Dārgakmens izrādē “Apburtā princese”. Tāpat Maruta Dinga sevi spoži apliecinājusi arī L. Minkusa baletos “Dons Kihots” un “Bajadēra”, izpildot Kitrijas draudzenes lomu un Ēnu cēliena lomu.
Pateicamies par atbalstu: AS “Olainfarm”, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai, SIA “Admirāļu klubs” un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejam.
25.02.2019.
IN MEMORIAM
No dzīves aizgājis Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, LTDS biedrs Andrejs Možeiko (12.01.1979. - 23.02.2019.).
Andrejs Možeiko tika uzņemts trupā 2007. gadā, kad absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju (Teātra un ekrāna nodaļa, P. Krilova kurss), taču sāka sadarbību ar M. Čehova Rīgas Krievu teātri pat agrāk - 2005. gadā. Viņš nospēlējis daudzas lomas dažādos iestudējumos: drāmatiskās un muzikālās izrādēs, uz Lielās un uz Mazās skatuves, bērniem un pieaugušajiem. Vēl pavisam nesen skatītāji viņu varēja redzēt izrādēs "Ziema", "Tango ar Stroku", "Gandrīzlaime", "Skrandaiņi un augstmaņi" un "Odesa, burvīgā pilsēta...". Turklāt Andrejs filmējās un piedalījās dažādos teātru projektos.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andreja ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no Andreja Možeiko notiks 28. februārī:
plkst. 10.00 – apdziedāšana Visu Svēto baznīcā Katoļu ielā 10a, Rīgā;
plkst. 12.00 – bēres Jaunciema kapos;
plkst. 14.00 – bēru mielasts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Teātris organizē autobusu:
izbraukšana plkst. 9.30 no Latvijas Nacionālās operas (balts autobuss, reģistrācijas Nr. LC6909, ar uzrakstu logā “RĪGAS KRIEVU TEĀTRIS”).
Ja vēlaties palīdzēt Andreja Možeiko ģimenei: LV11UNLA0050005048727 (Rita Berķe).
20.02.2019.
Spartakiādes rezultāti
18. februārī Žagarkalnā notika 9. Teātru Ziemas spartakiāde, kurā piedalījās teju 200 teātru darbinieki no Dailes teātra, Latvijas Nacionālā teātra, M. Čehova Rīgas Krievu teātra, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Valmieras drāmas teātra, Liepājas teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta un Ģertrūdes ielas teātra.
Dalībnieki sacentās 4 grupās:
Vīri slēpotāji
Vīri snoveri
Dāmas slēpotājas
Dāmas snovbordistes
Vispirms dalībnieki brauca divus braucienus trasē ar laika kontroli. Ieskaitei tika ņemts vērā labākais rezultāts.
Tad labākie četri sacentās paralēlā slaloma trasē par pirmajām 3 vietām.
Komandu vērtējumā tika skaitīts kura teātra sacensību dalībniekiem bija vairāk augstās vietas pa grupām.
Slalomā ar slēpēm dāmu konkurencē:
I vieta Zandai Sprancei (Latvijas Nacionālais teātris)
II vieta Trūdijai Žagarei (Dailes teātris)
III vieta Alīdai Pērkonei (Latvijas Leļļu teātris)
Slalomā ar slēpēm vīru konkurencē:
I vieta Uldim Anžem (Latvijas Nacionālais teātris)
II vieta Andrim Vītolam (Dailes teātris)
III vieta Ojāram Rubenim (Latvijas Nacionālais teātris)
Slalomā ar snovbordu dāmu konkurencē:
I vieta Leldei Dreimanei (Dailes teātris)
II vieta Zanei Aļļēnai (Latvijas Nacionālais teātris)
III vieta Dacei Tillerei (Jaunais Rīgas teātris)
Slalomā ar snovbordu vīru konkurencē:
I vieta Jānim Vimbam (Latvijas Nacionālais teātris)
II vieta Artūrs Pudāns (Latvijas Nacionālā opera un balets)
III vieta Niklāvs Kurpnieks (Dailes teātris)
Galvenā balva - Latvijas Nacionālajam teātrim.
© 2019 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs
