03.04.2019.

In MEMORIAM


Mūžībā aizgājusi leģendārā grima māksliniece Asja Strēle (09.02.1929-02.04.2019).

Atmiņas par Asju Strēli kā laika pabalināta glezna – krāsas zaudējušas intensitāti, kontūras asumu, bet iedarbes spēks  - saglabājies. Atceros, kā mainījās grimētavas gaisotne, kad tajā parādījās Asja. Viņa it kā disciplinēja visu notiekošo, savas kolēģes. Slaika, kalsna, vārdos skopa, darbā dāsna, prasīga. Tēla ārējo veidolu radīja kā māksliniece, iedziļinoties laikā un varoņa raksturā. Tas, savukārt, iedvesmoja lomas atveidotāju. Kolēģi Asju cienīja, godāja. Gribētos, lai viņas darba stils nezūd, pārmantojas.                                                 /Māra Zemdega/

 

Ir personības, kuras laiks neizdzēš. Tie ir cilvēki, kuri ar savu klātbūtni dara vidi, kurā viņi darbojas, gaišāku, patīkamāku. Tāda bija Asja.

Mēdz sacīt, ka teātris sākas ar garderobi un televīzija (filma) ar grimētavu. Kad steigā, satraukts par raidījumu ienāc grimētavā, Asja ar smaidu un labsirdību sagaida, aprunājas par teātri, izrādēm, par dzīvi un rūpīgi tevi sapoš pārraidei.

Es vaicāju savai sievai, kura ilgus gadus kā TV režisore strādāja kopā ar Asju, - vai Viņa ar saviem kolēģiem ir tikpat labestīga? Sieva teica, ka viņa vienmēr vēlējās, lai radošajā grupā būtu Asja.

No kā tad rodas tāds cilvēciskais gaišums? Laikam ģimenē. Spertālu  ģimene bija iemantojusi ar savu devumu mākslā un patieso inteliģenci - cieņu sabiedrībā. Asja no viņiem mantoja to labāko. Nu viņi visi  ir kopā mūžības ceļos. Asja paliks mūsu sirdīs un atmiņās kā pozitīva, gaiša personība.                                                                                /Jānis Kubilis/

Atvadīšanās no Asjas Strēles sestdien 6.aprīlī plkst.10:00 Krematorijas lielajā  zālē.

 

skatīt


03.04.2019.

Apsveicam!


Daudz laimes dzimšanas dienā aprīļa jubilāriem. 

Sirsnīgi sveicam Mihailu Kublinski, Antu Rugāti, Solveigu Raju  un Māru Zaļaiskalns.

skatīt


01.04.2019.

[galerija]:

Teātra dienas izcilības balvu pasniegšana 2019


skatīt


01.04.2019.

Teātra dienas izcilības balvu pasniegšana 2019


skatīt


27.03.2019.

Pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas par spožiem sasniegumiem teātra mākslā.


Ar AS “Olainfarm” atbalstu Starptautiskajā Teātra dienā, 27.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisinājās Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Pasākumu atklāja LTDS priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa – Šiliņa, kura sveica visus klātesošos Starptautiskajā Teātra dienā, ko, kā tradīciju pasaulē aizsāka Starptautiskais Teātra institūts Francijā jau tālajā 1961. gadā. Daiga Gaismiņa pauž prieku un gandarījumu, ka šie svētki arī Latvijā tiek svinēti katrā teātrī un pateicas par to saviem kolēģiem, pedagogiem un visiem, kas palīdzējuši, rādījuši ceļu un “saslimdinājuši” ar teātri.

Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta pedagoģijā Marutai Grosbergai – Tauberei (Dingai) pasniedza iepriekšējā gada balvas laureāte Zane Lieldidža – Kolbina, kura uzsvēra, ka šis, viņasprāt, ir augstākais apbalvojums baleta mākslā, jo kandidātus tai izvirza kolēģi, kuri ir visstingrākā žūrija.

Maruta Dinga pauda savu aizkustinājumu, pateicās LTDS un Baleta asociācijai, kā arī atzina, ka ne reizi vien savas karjeras laikā izjutusi Helēnas Tangijevas – Birznieces pieskārienus. Visspilgtākais bijis pēc baleta izrādes Meža dziesma, kurā Maruta dejojusi Nāriņu – H. Tangijeva viņai pienākusi klāt un atsveikusi. Maruta to sajutusi kā svētību un jūt to vēl šodien.

Harija Liepiņa balvu par par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā Latvijas Nacionālā teātra aktierim Arturam Krūzkopam pasniedza iepriekšējais balvas laureāts, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons, kurš sveicot Arturu, atzīmēja, ka vērtīgāka vēl pa šo balvu var būt vienīgi skatītāju mīlestība.

Arturs Krūzkops atzina, ka šajā mirklī gribas teikt tik daudz un tajā pat laikā klusēt. Priekš viņa tā esot kā spēka balva visam tam, kas vēl jāpadara nākotnē.

Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu teātrī iepriekšējo sezonu laikā Valmieras drāmas teātra aktrisei Elīnai Vānei pasniedza iepriekšējā balvas laureāte, Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule – Skrastiņa, kura atzinās, ja pirms 10 gadiem, kāds viņai būtu teicis, ka pasniegs Lilitas Bērziņas balvu Elīnai Vānei, tad viņa būtu to uzskatījusi par tālu, saldu un neaizsniedzamu sapni.

Elīna Vāne nebija cerējusi un gaidījusi, ka saņems šo balvu un uzzinājusi par to, salīdzināja sevi ar krokusu, kurš izlīdis caur lūžņu kaudzi. Pateicās visiem režisoriem, mammai, Pēterim Krilovam un Valmieras teātrim.

Laureātus sveica arī Latvijas Republikas Kultūras  ministrija, A/S Olainfarm valdes locekle Inga Krūkle, kā arī teātru vadītāji, kolēģi, draugi un tuvinieki.

Lilitas Bērziņas balva  ELĪNAI VĀNEI par izcilu varoņlomu un raksturu atveidi – Annu, Kļaviņmāti, Edi izrādē “Vidzemnieki” (2018, režisore Indra Roga) un titullomu iestudējumā “Baladīna” (2018, režisors Viesturs Kairišs), Donnu Annu izrādē “Mazās traģēdijas”(2017, režisors Sergejs Ščipicins) un tikpat spožu darbu arī citu režisoru inscinējumos vairāku sezonu garumā.

Elīna Vāne (dzimusi 1978.gada 21.septembrī) Valmieras drāmas teātrī strādā kopš 2003. gada, bet vispirms pēc LKA aktierkursa beigšanas sadarbojusies ar neatkarīgajiem teātriem un piedalījusies starptautiskos projektos. Jau pirmajā sezonā Valmieras teātrī viņa pierādīja savu īpatnējo un pievilcīgo apdāvinātību, nospēlējot Boletu H. Ibsena lugā “Jūras meita”, Atslēdznieci Raiņa “Krauklītī”un Gaļinu A. Vampilova “Pīļu medībās”, kuras atnesa viņai Latvijas teātra Gada balvu nominācijā “Jaunais skatuves mākslinieks”. No profesionālās dzīves sākuma Elīna Vāne apliecināja savas spējas radoši iekļauties jebkura režisora iestudējumos, savukārt šie režisori mērķtiecīgi un dāsni sekmējuši Elīnas Vānes talanta attīstību.

Desmit darba gados Elīna Vāne ir kļuvusi par Valmieras teātra vadošo aktrisi, kam pa spēkam gan lielās klasikas varones ar dziļām kaislībām un tieksmi pēc pilnības, gan frustrētas, nervozas un duālas jaunā laika sievietes.

Ar lomām režisores Indras Rogas izrādē “Vidzemnieki” 2017.gadā un “Meistarā un Margaritā” 2015.gadā, titullomu režisora Viestura Kairiša iestudējumā “Baladīna” 2018.gadā, kā arī 2013.gada režisora Elmāra Seņkova izrādē “Raudupiete” (par ko viņa ieguva “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Labākā aktrise”) Elīna Vāne aktieriski pašaizliedzīgi , dziļi un atdevīgi nospēlējusi lomas, kas iekšējās ekspresijas un lakoniskā, precīzā veidola dēļ ir kļuvušas ne vien par augstu pakāpienu mākslinieces radošajā biogrāfijā, bet arī par nozīmīgu sasniegumu visam Latvijas šodienas teātrim.

Elīna Vāne pēc savas artistiskās dabas, profesionālajām kvalitātēm, darba spējām un iedziļināšanās režijas piedāvājumā ir tuva Latvijas teātra zvaigznes Lilitas Bērziņas iedibinātajam augstajam aktiermākslas etalonam. 

Harija Liepiņa balva ARTURAM KRŪZKOPAM par spožām un profesionāli augstvērtīgi nospēlētām lomām pēdējo pāris sezonu laikā, kas apliecina ne tikai viņa radošo izaugsmi, stabilo vadošā vidējās paaudzes aktiera vietu teātra trupā, bet arī spēcīgo potenciālu, ko režisori vēlas izmantot aizvien sarežģītākos uzdevumos.

Darbi, kam pateicoties, Arturs Krūzkops ir cienīgs saņemt Harija Liepiņa balvu:

-          savā pasaules uzskatā un attiecībās ar cilvēkiem nomaldījies Marks Denisa Kellija trillerī diviem aktieriem “Pēc beigām” (2016, režisors Valters Sīlis) un vēsturisko notikumu aizrautīgais pētnieks Andžejs Jāņa Baloža “Mežainī” (2018, režisors Valters Sīlis);

-          trīs centrālās lomas Viestura Kairiša veidotajā triloģijā – noslēpumainais melnais bruņinieks Raiņa “Ugunī un naktī” (2015), Lielais līkais, Kalsenais un Pogu lējējs jeb Pēra Ginta alter ego Henrika Ibsena “Pērā Gintā” (2016), miesaskārais romantiķis valdnieks Hērods Antipa Oskara Vailda/Riharda Štrausa “Salome” (2018);

-          “prostitūta” Larss izrādē “Tuvā pilsēta” (2017, režisors Kirils Serebreņņikovs;

-          Arī Miškins (2015) un Tuzenbahs (2017), abas lomas krievu klasikas repertuārā, kas tapušas sadarbībā ar Vladislavu Nastavševu.

Atsevišķi mināma ir ekselenti nospēlētā otrā plāna loma – nabaga mīlnieks Brencis Elmāra Seņkova delartiskās komēdijas stilā iestudētajos Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēkos” (2017), par ko Arturs Krūzkops arī saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais otrā plāna lomas tēlotājs.

Arturs Krūzkops ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada, un šais gados ir pierādījis sevi kā aktieri, kurš nav gatavs apstāties savā radošajā izaugsmē un ambīcijās, kurš kopj savu intelektu un ir lielisks kolēģis, kurš apzinās teātra ansambļa potenciālu. Viņš ir viens no tiem aktieriem, kas domās par izrādes veselumu un savu ego pakļaus režisora vēlmēm, vienlaikus aktīvi piedaloties izrādes veidošanā kā līdzautors un domubiedrs.

Helēnas Tangijevas – Birznieces balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā MARUTAI GROSBERGAI - TAUBEREI.

Maruta Grosberga – Taubere (skatuves vārdā Maruta Dinga) absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1960.gadā. Mācījusies pie baleta pedagogiem Valentīna Bļinova, marinas Sizovas. Laikā no 1960. līdz 1980. gadam bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste. No 1992. gada līdz 2010. gadam māksliniece ir bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs. Arīdzen šobrīt Latvijas Nacionālais balets var lepoties ar Marutas Dingas audzēkņiem – vadošiem baleta solistiem. Savā baleta mākslinieces mūžā Maruta Dinga skatītājiem palikusi atmiņā ar izcili tehniski izpildītām lomām P. Čaikovska klasiskajos baletos: pas de trois “Gulbju ezers”, Lelle un Marija izrādē “Riekstkodis”, Florīna, prologa Feja un Dārgakmens izrādē “Apburtā princese”. Tāpat Maruta Dinga sevi spoži apliecinājusi arī L. Minkusa baletos “Dons Kihots” un “Bajadēra”, izpildot Kitrijas draudzenes lomu un Ēnu cēliena lomu.

 

Pateicamies par atbalstu:  AS “Olainfarm”, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai, SIA “Admirāļu klubs”, SIA “Nomeda” un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejam.

 

 

 

skatīt

© 2019 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs