01.07.2015.

Sveicam mūsu jubilārus!


Sveicam mūsu biedrus apaļajās jubilejās jūlijā!

Daudz laimes Silvijai Biterei, Leldei Māsēnai, Guntai Bāliņai, Ainai Vecsīlei, Birutai Ceplītei, Gatim Stradam, Anitai Grūbei, Lienei Lūsei, Ģirtam Jakovļevam,  Viktoram Mišinam, Vijai Builevicai, Veikinai Lijai un Kārlim Zariņam!

skatīt


01.07.2015.

IZSAKĀM LĪDZŪTĪBU!


Mūžībā aizgājusi operdziedātāja, Operetes soliste

ALĪDA ZVAGULE (05.01.1922-29.06.2015).

 Alīdas Zvagules radošais mūžs bija notikumiem bagāts un daudzkrāsains. Savu dziedātājas karjeru A.Zvagule sākusi kara gados kā frontes teātra soliste, pēc tam sekojis solistes darbs Liepājas teātrī, Latvijas filharmonijā, estrādes orķestrī „REO”, Daugavpils teātrī un Rīgas Operetes teātrī. Spilgtākās lomas - Violeta „Traviatā”, Madam Butterfly „Madam Butterfly”, Silva „Silvā” (Daugavpils teātrī), Terezīna „Terezīnā”, Adele „Sikspārnī” , Zorika „Čigānu mīlā”, Hanna un Elza „Jautrajā atraitnē”, Ida „Septiņās vecmeitās”, Klēnbergas kundze „Peldētājā Zuzannā” (Operetes teātrī), kā arī daudz citu skaistu lomu. Alīda Zvagule daudz koncertējusi ārzemēs ar solokoncertiem, bagātinājusi ar savu balss un personības krāšņumu dažādus pasākumus, daudzkārt krustu šķērsu izbraukājusi vai visu Latviju.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un draugiem.

Atvadīšanās no mākslinieces 14.jūlijā pl.12:00 Rīgas Augšāmcelšanās baznīcā (Klusā iela 2) un guldīšana zemes klēpī pl.14:00 I Meža kapos.

 

skatīt


29.06.2015.

LTDS senjoru ekskursija uz Rēzekni


2015. gada 10. Jūnijā 53 LTDS seniori devās ekskursijā uz Rēzekni

Pa ceļam pieturējām  Pļaviņās un Krustpili.

RĒZEKNĒ  iebraucām pl. 12.00 pie Latgales vēstniecības GORS.

Ekskursija pa Latgales vēstniecību „GORS” – LTDS seniori sajūsmā..

Ekskursija pa pilsētu –Latgales vēsturiskais, ģeogrāfiskais un garīgais centrs. Rēzekne guļ uz septiņiem pakalniem, tai cauri tek Rēzeknes upe, kas savieno Latvijas lielākos ezerus Rāznu un Lubānu. Rēzekne – kļuvusi par NATO robežpilsētu, par lielāko Eiropas Savienības robežpilsētu ar Austrumiem.  Rēzekne - Latgales sirds: šeit izsenis dzīvo latvieši, latgalieši, poļi, krievi, baltkrievi, ukraiņi un ebreji. Par pilsētas vēsturi liecina arī tās nosaukuma un ģērboņa maiņa laiku un varu lokos - ROSITTEN – REŽICA- RĒZEKNE. II Pasaules kara laikā lielākā daļa ēku nopostīta. Tomēr vecākajā Latgales ielā – daļa vēsturisko celtņu ir saglabājušās: senākā aptieka – Ērgļa aptieka; Rēzeknes Katoļu pamatskola; Katedrāle u. c.

Apskatām: 1. Rēzeknes pilskalnu (pilsdrupas) – visievērojamāko un apmeklētāko vietu ! 2. Pieminekli „Vienoti Latvijai”. Latgales Māra – Rēzekne simbols. Pamatakmens ielikts – 1930. 8. jūnijā.  Konkursā uzvar MA studenta Leona Tomašicka darbs „ Māras zeme” pēc šī meta tēlnieks Kārlis Jansons veido pieminekli.  Ideja – VIENOTI LATVIJAI!  Un visiem, kas krituši par Latvijas brīvību un Latgales atbrīvošanu. Piemineklim savs un skaudrs liktenis. Divreiz nogāzts un divreiz uzcelts. Trešo reizi atkal celts un atjaunots un par tautas savāktiem ziedojumiem. Atjaunošanu veica tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons un Daugavpils skulptors Indulis Folkmanis. 1992. gada. 13. augustā iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujats Pasaules latgaliešu konferences laikā.  Tautas spēka, viņas dvēseles stipruma un tautas vienības apliecinājums. 3. Rēzeknes Jēzus sirds katedrāli – slavena ar savām vitrāžām un grieztajiem koka altāriem, kā arī ar svēto skulptūrām. Katedrāles celtniecība ilga vairāk nekā 15 gadu. Arī mūsdienās to dēvē par vienu no lielākajām un skaistākajām būvēm Latvijā. 4. Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu. Mūsdienās baznīca atgūta, atjaunota (arī Krusts un zvans) Notiek dievkalpojumi un koncerti. 5.RĒZEKNES VISSVĒTĀKĀS DIEVDZEMDĒTĀJAS PIEDZIMŠANAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCU. Cēla 1840. G. pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II. Iesvētīja par godu Dievmātes dzimšanai 1846. 25. jūnijā. 1854. – sabruka… nekvalitatīvi ķieģeļi… Kapitāli atjaunoja - podiņu krāsnis, flīžu grīda, svētbilžu siena, granīta lievenis. Mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts Adamovas muižas īpašnieks, ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. Demontēta, tagad tiek restaurēta, jo cieta negaisā 1998. gada 14. jūnijā. 6.Mākslas namu. Kokgriezumiem bagātīgi rotātā ēka būvēta 19. gs. b. Savulaik tā piederējusi tirgotājiem Vorobjoviem, vēlāk pilsētas īpašums. Te bija Skolotāju institūts, skola, tuberkulozes dispansers, kara komisariāts. Tika iznīcināts ēkas greznais iekšējais iekārtojums.1995. g. ēku nopirka Rēzeknes mākslas koledža. Pateicoties pedagogu un audzēkņu pūlēm, tirgotāju savrupmāja atguva savu izskatu. Tagad Mākslas nams atkal priecē ar griestu gleznojumiem, podiņu krāsnīm, unikālām parketa grīdām un Latgales vecmeistaru gleznām. (Francisks Varslavāns, Nikolajs Breikšs, Vitālijs Kalvāns, Arvīds Egle u. c.). 7. Latgales Kultūrvēstures muzeju. Skatāmies un baudām Latgales keramikui!  Muzejā vienkopus savākta nozīmīga Latgales keramikas, tēlotājmākslas, kā arī etnogrāfisko priekšmetu kolekcija. Var apskatīt arī divas izstādes: Rēzekne laikmetu griežos un Latgales keramika- ekspozīcijā apskatāmi vairāk kā 2000 keramikas darbu. Varot dažus keramikas darbus nopirkt. 8.Rēzeknes svētā Nikolaja Vecticībnieku Lūgšanu namu.  Tas atrodas Rēzeknes apkaimē, tāpēc tas varētu ir pēdējais objekts, ko apskatām.  Ar tirgoņa meitiņas kapa vieta… Īpašs lūgšanu nama lepnums ir tā zvani. Tie lieti 1905. g. A. S.  Lavrova biedrībā Gatčinā. Viens no tiem sver 4832 kg, bet zvana mēle – 200 kg.      

Aatpakaļceļā -  Franča Trasuna muzejā „KOLNASĀTA” Sakstagala pagastā. Ir apskatāma ekspozīcija par Franci Trasunu, viņa dzimtu, laikabiedriem. Varam iepazīt Latgales zemnieku sētas kultūrvidi: dzīvojamo māju, mūra stalli, pirti, klēti, ābeļdārzu, liepu aleju, Antona Rancāna veidoto Krucifiksu un  aku.  Francis Trasuns – garīdznieks, kultūras un sabiedrisks darbinieks, politiķis, Latgales lielākais un gaišākais patriots un arī moceklis… Un tad atpakaļ uz Rīgu.

 

 

skatīt


19.06.2015.

Paziņoti Spēlmaņu nakts 2015 nominanti


Piektdien, 19.jūnijā, Dailes teātra kafejnīcā „Epikūra dārzs” tika paziņoti pretendenti „Spēlmaņu nakts 2015” balvām 17 kategorijās. Tos svinīgi nolasīja Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis.

Aptuveni 130 sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā:

Ieva Rodiņa – teātra kritiķe, teātra portāla Kroders.lv redaktore;

Maija Svarinska – teātra zinātniece;

Mārīte Gulbe – teātra kritiķe;

Undīne Adamaite – teātra kritiķe un kultūras žurnāliste;

Zane Radzobe – teātra kritiķe, teātra zinātniece un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, žūrijas komisijas priekšsēdētāja.

“Spēlmaņu nakts”2014./2015. gada sezonas nominanti 17 kategorijās:

  1. Nozīmīgākie iestudējumi: 

Gada lielās formas izrāde:

  1. 1984 Liepājas teātrī, režisore – Laura Groza-Ķibere;
  2. Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Vladislavs Nastavševs;
  3. Fro Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisors – Ruslans Kudašovs;
  4. Indulis un Ārija Liepājas teātrī, režisors – Sergejs Zemļanskis;
  5. Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Kirils Serebreņņikovs.

Gada mazās formas izrāde:

  1. Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Elmārs Seņkovs;
  2. Equus Dailes teātrī, režisore – Laura Groza-Ķibere;
  3. Māceklis Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Viesturs Meikšāns;
  4. Pie mums viss kārtībā Daugavpils teātrī, režisore – Lucina Sosnovska;
  5. Prāts Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Valters Sīlis;
  6. Visas viņas grāmatas Dailes teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko.

Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem:

  1. Bezgalīgo stāstu stāsts Liepājas teātrī, režisore – Lelde Kaupuža;
  2. Emīls un Berlīnes zēni Latvijas Leļļu teātrī, režisors –Ģirts Šolis;
  3. Jokdara Bustera pasaule Zirgu pastā, režisore – Zane Kreicberga;
  4. Leo – mazais lauva Daugavpils teātrī, režisors – Oļegs Šapošņikovs;
  5. Neglītais pīlēns Latvijas Leļļu teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko.

Gada sasniegums laikmetīgajā dejā:*

  1. Atgriešanās, izrādes autore Elīna Gaitjukeviča, apvienība Dejas anatomija un muzikālā apvienība “Kaktiņš Stūrītis”;
  2. Es jums saku: dziediet! Liepājā, izrādes autore Olga Žitluhina;
  3. Korpuss, izrādes autores Elīna Lutce un Krista Dzudzilo;
  4. Mežonīgā triloģija, apvienība Dejas anatomija;
  5. Noķer mani, izrādes autore Kristīne Vismane;
  6. Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums Deja iziet pilsētā, Latvijas Jaunā teātra institūts.

 *Nominantus izvirza Latvijas profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija.

  1. Labākie individuālie sniegumi

Gada režisors:

  1. Dmitrijs Petrenko – Visas viņas grāmatas Dailes teātrī un Neglītais pīlēns Latvijas Leļļu teātrī;
  2. Elmārs Seņkovs – Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī;
  3. Kirils Serebreņņikovs – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
  4. Laura Groza-Ķibere – Equus Dailes teātrī un 1984 Liepājas teātrī;
  5. Vladislavs Nastavševs – Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī.

Gada aktrise:

  1. Baiba Broka – Aspazija izrādē Aspazija. Personīgi, Matrjona izrādē Tumsas vara un loma  izrādē Divpadsmit krēsli Jaunajā Rīgas teātrī;
  2. Daiga Kažociņa – Vivjena Bēringa izrādē Prāts Latvijas Nacionālajā teātrī;
  3. Guna Zariņa – Aņisja izrādē Tumsas vara, Naģežda izrādē Cerību ezers un loma izrādē Divpadsmit krēsli Jaunajā Rīgas teātrī;
  4. Ilze Ķuzule – Skrastiņa –  Navāla izrādē Ugunsgrēki un  Felicita izrādē Bovarī kundze Dailes teātrī; 
  5. Jekaterina Frolova – Fro izrādē Fro Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī;
  6. Maija Doveika – Antigone izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada aktieris:

  1. Andris Keišs – Ostaps Benders izrādē Divpadsmit krēsli, Kalošins, Homutovs izrādē Provinces anekdotes un Viktors izrādē Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī;
  2. Artūrs Skrastiņš – Šarls Bovarī izrādē Bovarī kundze Dailes teātrī;
  3. Dainis Grūbe – Alans Strengs izrādē Equus un Mihaels izrādē Visas viņas grāmatas Dailes teātrī;
  4. Gundars Grasbergs – Kreons izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī;
  5. Juris Žagars – Pāvels Fjodorovičs Protasovs izrādē Saules bērni un Frenks Strengs izrādē Equus Dailes teātrī;
  6. Lauris Subatnieks – Mārtins Daiserts izrādē Equus Dailes teātrī.

Gada aktrise otrā plāna lomā:

  1. Anete Berķe – Vizbulīte izrādē Indulis un Ārija, Anna izrādē Dērbijas vergi un Veronika izrādē Zelta pods Liepājas teātrī.
  2. Dace Everss – Dore Kalniņa izrādē Balle būs Valmieras drāmas teātrī;
  3. Ieva Segliņa – Žanna izrādē Ugunsgrēki Dailes teātrī;
  4. Indra Briķe – Dora Strenga izrādē Equus un Mamma izrādē Pusslepkava Dailes teātrī;
  5. Lolita Cauka – lomas izrādē Šis bērns, loma izrādē Raiņa sapņi un loma izrādē Šengenas zonas spožums un posts Latvijas Nacionālajā teātrī;
  6. Marija Bērziņa – Koris izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī 

Gada aktieris otrā plāna lomā:

  1. Artis Robežnieks – Boriss Nikolajevičs Čepurnojs izrādē Saules bērni Dailes teātrī;
  2. Gatis Maliks – O’Braiens izrādē 1984 un loma izrādē Mans Blasters ir izlādējies Liepājas teātrī;
  3. Gints Andžāns – Simons izrādē Ugunsgrēki, Tīrradnis / Jauns jātnieks izrādē Equus Dailes teātrī un  Cēzars izrādē Vakariņas ar Elvisu;
  4. Ģirts Krūmiņš – Rainis izrādē Aspazija. Personīgi un Akims izrādē Tumsas vara Jaunajā Rīgas teātrī;
  5. Jānis Āmanis – loma izrādē Šis bērns Latvijas Nacionālajā teātrī;
  6. Juris Bartkevičs – Čezviks izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu Dailes teātrī.

Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks: 

  1. Agnese Cīrule – Marianne izrādē Vīnes meža stāsti Latvijas Nacionālajā teātrī;
  2. Alise Danovska – Aņutka izrādē Tumsas vara Jaunajā Rīgas teātrī;
  3. Jeļena Ņetjosina – Meitene izrādē Pie mums viss kārtībā un Aņutka izrādē Tumšās alejas Daugavpils teātrī;
  4. Māris Kalve – debija scenogrāfijā izrādē Zelta pods Liepājas teātrī;
  5. Velta Emīlija Platupe – par marionešu lellēm izrādē Pasaka par Veco Nāvi Ģertrūdes ielas teātrī.

 Gada scenogrāfs:

  1. Andris Freibergs – Nāves deja Valmieras drāmas teātrī;
  2. Kirils Serebreņņikovs – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
  3. Lucina Sosnovska un Matejs Horažijs –  Pie mums viss kārtībā Daugavpils teātrī
  4. Mārtiņš Vilkārsis – 1984 Liepājas teātrī;
  5. Reinis Dzudzilo –  Vīlas Latvijas Nacionālajā Operā.

Gada kostīmu vai grima mākslinieks:

  1. Ilze Vītoliņa – kostīmi izrādē Saules bērni Dailes teātrī, Zelta pods un 1984 Liepājas teātrī;
  2. Inga Bermaka un Agnese Leilande – kostīmi izrādē Leo – mazais lauva Daugavpils teātrī;
  3. Ivanda Šmite, Aiga Židova, Dita Ulmane, Ligita Puišele, Līva Drešere – grims izrādē Migla Latvijas Nacionālajā teātrī;
  4. Krista Dzudzilo – kostīmi izrādē Vīlas Latvijas Nacionālajā Operā;
  5. Kristīne Jurjāne un Sarmīte Balode – tēlu vizuālais risinājums izrādēs Divpadsmit krēsli un Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī.

Gada gaismu un video mākslinieks:

  1. Igors Kapustins – gaismas izrādē Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
  2. Mārtiņš Feldmanis – gaismas izrādē Zelta pods Liepājas teātrī;
  3. Oskars Pauliņš – gaismas izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī un Vīlas Latvijas Nacionālajā Operā;
  4. Gints Gabrāns un Ineta Sipunova – video izrādē Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī;
  5. Katrīna Neiburga – video izrādē Maija un Paija Valmieras drāmas teātrī;
  6. Māris Kalve – video izrādē Zelta pods Liepājas teātrī un Bāskervilu leģenda Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada kustību mākslinieks:

  1. Inga Krasovska- Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu Dailes teātrī;
  2. Inga Raudinga – Zelta pods Liepājas teātrī un Vīnes meža stāsti Latvijas Nacionālajā teātrī;
  3. Karls Sakss – Vaņa Ģertrūdes ielas teātrī;
  4. Kārlis Božs – Pērs Gints un sievietes Smiļģa muzejā;
  5. Liene Grava – Equus Dailes teātrī un 1984 Liepājas teātrī.

Gada sasniegums baleta mākslā: **

1. Arturs Sokolovs – Romeo izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā Operā;

2.  Raimonds Martinovs – Tibalts izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā Operā;

3. Elza Leimane – Raimonda izrādē Raimonda Latvijas Nacionālajā Operā;

4. Alise Prudāne – Kurtizāne un Kolumbīne izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā Operā;

5. Evelīna Godunova – Džuljeta izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā Operā.

    ** Nominantus izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija.

Gada mūzikas autors:

  1. Andris Vilcāns – Zelta pods Liepājas teātrī;
  2. Edgars Mākens – Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī un Nāves deja Valmieras drāmas teātrī
  3. Jēkabs Nīmanis – Blakts un Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī
  4. Kārlis Auzāns – 1984 Liepājas teātrī
  5. Pāvels Akimkins – Indulis un Ārija Liepājas teātrī
  6. Xylem Trio – Hanuma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī

Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs): *** 

  1. Agnese Rutkēviča – Svešie svētki Daugavpils teātrī;
  2. Ieva Struka – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
  3. Inese Zandere – Kartupeļu opera;
  4. Inga Ābele – Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī;
  5. Ludmila Judina – Dērbijas vergi Goda teātrī.

*** Nominanti izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi.

Gada balvas teātrī “Spēlmaņu Nakts 2015” norises  atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Līdzfinansē: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS „Latvijas valsts meži” un Rīgas dome.

 

skatīt


15.06.2015.

IZSAKĀM LĪDZJŪTĪBU


Mūžībā aizgājis baleta repetitors un baletdejotājs Modris Cers (01.01.1946 - 13.06.2015)

Izsakām līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, kolēģiem un draugiem.

Atvadīšanās no mākslinieka sestdien 20. jūnijā plkst. 12:00 no Latvijas Nacionālās operas Baltās zāles.

skatīt

© 2015 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga