25.11.2020.

Pasniegtas "Spēlmaņu nakts" balvas par veikumu 2019./ 2020. gada sezonā


 

Š.g. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, tika  apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi.

Šogad „Spēlmaņu nakts” balvas tika pasniegtas jau 27. reizi un ceremoniju veidoja: Mārtiņš Kalita, Rasa Bugavičute-Pēce, -8, Dainars Albužis, Mārtiņš Feldmanis, Milda Ziemane, Raitis Beķeris, Jevgenija Skoraja, Asnate Siliņa.

Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā:

Līga Ulberte, teātra zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja;

Andra Rutkēviča, teātra kritiķe;

Eduards Liniņš, komentētājs, tulkotājs;

Undīne Adamaite, teātra kritiķe, kultūras žurnāliste;

Jevgēņija Šermeņeva, teātra žurnāliste, producente.

Gada balva teātrī „Spēlmaņu nakts 2020” norisinājās ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu. Balvas pasniedza 18 kategorijās, kā arī sveica balvas “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā” laureātus, pasniedza skatītāju simpātijas balvas un bērnu un jauniešu žūrijas specbalvas. Pasākumu vadīja četri Liepājas teātra aktieri – Viktors Ellers, Gatis Maliks, Sandis Pēcis, Karīna Tatarinova.

Gada balvai teātrī “Spēlmaņu nakts” tiešraidē no Liepājas bija iespējams sekot līdzi Latvijas Televīzijā, sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Radio 1.

Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv skatītāju balvas saņēmējus paziņoja LTV raidījumu vadītāja Eva Johansone.

Skatītāju balsojumā uz balvām šogad pretendēja tie aktieri un aktrises, kas “Spēlmaņu naktij” nominēti par darbu pirmā plāna lomās, kā arī visas izrādes, kas nominētas kā gada lielās formas izrāde, mazās formas izrāde, izrāde bērniem un izrāde pusaudžiem.

Skatītāji par gada labāko aktieri atzinuši Andri Keišu, bet gada aktrises gods skatītāju vērtējumā piešķirts Inesei Kučinskai. Savukārt gada labākā izrāde, skatītāju prāt, bijusi “Šekspīrs” Liepājas teātrī.

 

Teātra balvas „Spēlmaņu nakts” 2019./ 2020. gada sezonas laureāti:


Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā:

– režisore Māra Ķimele un aktieris Leonīds Lencs.

GADA IZRĀDE – Grand Prix 

“Puika, kurš redzēja tumsā” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)

Gada lielās formas izrāde

“Šekspīrs” (Liepājas teātris, režisors Elmārs Seņkovs)

Gada mazās formas izrāde

“Puika, kurš redzēja tumsā” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)

Gada izrāde bērniem

“Pagalms atdzīvojas” (Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors Toms Treinis)

Gada izrāde pusaudžiem

“Netikumīgie” (Dirty Deal Teatro, režisore Krista Burāne)

Gada režisors

Valters Sīlis (“Puika, kurš redzēja tumsā”, “Finlandizācija” (Latvijas Nacionālais teātris), “Izskatās, ka tu mirsi” (kopā ar Kati Krolli) (Dirty Deal Teatro,Latvijas Jaunā teātra insitūts), “Uzvara ir mirklis” (Valmieras vasaras teātra festivāls))

Gada aktrise

Inese Kučinska (Ričards III izrādē “Šekspīrs”, Liepājas teātris)

Gada aktieris

Kārlis Reijers (Jēkabs izrādē “Puika, kurš redzēja tumsā”, Ņurņiks izrādē “Katls”, Advokāts izrādē “Margarēta”, Latvijas Nacionālais teātris)

Gada aktrise otrā plāna lomā

Elita Kļaviņa (Felicita Ertnere izrādē “Meklējot Spēlmani”, Jaunais Rīgas teātris)

Gada aktieris otrā plāna lomā

Kaspars Dumburs (Luī izrādē “Te sākas nakts”, Ģertrūdes ielas teātris)

Gada jaunais skatuves mākslinieks

1. Kārlis Arnolds Avots (V izrādē “Elpa”, Dailes teātris, Dmitrijs Prokofjevičs Razumihins izrādē “731. solis”, Valmieras drāmas teātris)

2. Rihards Zelezņevs (Klāvs izrādē “Plastmasas huligāni”, teātra apvienība PERFOrācija, loma izrādē “Pagalms atdzīvojas”, Valmieras vasaras teātra festivāls,  lomas tiešsaistes izrādē “Vol.1 ANTIŅŠ”, teātra apvienība PERFOrācija, Kolēģis izrādē “Medības”, teātra apvienība ESARTE sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju)

Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)

Autoru kolektīvs – Krista Burāne, Laila Burāne, Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, “Netikumīgie” (Dirty Deal Teatro)

Gada scenogrāfs

Reinis Suhanovs (“Šekspīrs”, Liepājas teātris, “Margarēta”, Latvijas Nacionālais teātris )

Gada kostīmu mākslinieks

Madara Botmane (“Alise Brīnumzemē”, Latvijas Nacionālais teātris, “Purva bridējs ugunī”, Liepājas teātris)

Gada gaismu mākslinieks

Lienīte Slišāne (“Puika, kurš redzēja tumsā”, Latvijas Nacionālais teātris)

Gada video mākslinieks

Gints Gabrāns, Toms Zeļģis, Gustavs Voldemārs Lociks (“Alise Brīnumzemē”, Latvijas Nacionālais teātris)

Gada kustību mākslinieks

Elīna Gediņa (“Tukšais zieds (Jerma)”, Latvijas Nacionālais teātris, “α SAPIENSI”, Valmieras vasaras teātra festivāls, teātra apvienība ESARTE)

Gada muzikālās partitūras autors

Anna Ķirse (“Zalkša līgava”, Jaunais Rīgas teātris, “Elpa”, Dailes teātris)

Gada notikums digitālajā vidē

Tīmekļa izrāde “Irānas konference” (režisors Elmārs Seņkovs)

Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv un LTDS rīkotais skatītāju simpātijas balsojums:

Gada izrāde – “Šekspīrs” (Liepājas teātris, režisors Elmārs Seņkovs)

Gada aktrise – Inese Kučinska (Ričards III izrādē Šekspīrs, Liepājas teātris)

Gada aktieris – Andris Keišs (Eduards Smiļģis izrādē Meklējot Spēlmani, Jaunais Rīgas teātris)

Bērnu un jauniešu žūrijas specbalvas:

Izrāde bērniem – “Inspektors Tutū” (Dailes teātris, režisors Intars Rešetins)

Izrāde bērniem – tiešsaistes izrāde “Vol.1 Antiņš” (teātra apvienība PERFOrācija, režisores Beatrise Zaķe, Pamela Butāne)

Izrāde jauniešiem – “Nelabā roka” (Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, režisors Kārlis Krūmiņš)

 

Finansē: Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Organizē: Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS).

Līdzfinansē: Liepājas pilsētas pašvaldība.

Mūs atbalsta:

Rīgas dome,

Latvijas Profesionālo aktieru apvienība,

Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv,

Latvijas Televīzija,

Latvijas Radio,

Latvijas Kultūras akadēmija,

Liepājas teātris,

informatīva un analītisku domu telpa kroders.lv,

žurnāls “Ieva

 

 

skatīt


23.11.2020.

E.Smiļģa dzimšanas dienā sveicam visu "Spēlmaņu nakts" saimi


 

Sirsnīgi sveicam visus Latvijas teātrus un teātru apvienības, š.g. “Spēlmaņu nakts” nominantus un visus teātra mīļus režisora Eduarda Smiļģa 134. dzimšanas dienā!

Šovakar tiekamies attālinātajā “Spēlmaņu nakts” pasākumā no pl. 21:10 LTV1, LR1 un portālā LSM.lv tiešraidē, kurā noskaidrosim 2019./ 2020. gada teātra sezonas izcilākos sasniegumus skatuves mākslā.

Īpašs paldies “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijai – Līgai Ulbertei, Andrai Rutkēvičai, Undīnei Adamaitei, Jevgeņijai Šermeņevai un Eduardam Liniņam!

 

skatīt


17.11.2020.

Iznācis grāmatžurnāls par Latvijas teātrī 2010-2020


 

Novembra sākumā “Baltijas Drāmas foruma” laikā tika prezentēts “Latvijas Teātra darbinieku savienības” (LTDS) sadarbībā ar apgādu “Zinātne” izdotais grāmatžurnāls par pēdējo dekādi Latvijas teātra procesos “Contemporary Latvian Theatre. A Decade Bookazine”. Grāmatas sastādītāja ir teātra zinātniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, izdevumu recenzējuši prominenti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teātra zinātnieki. Redkolēģijā kopā ar sastādītāju darbojās Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Valda Čakare, teātra zinātnieces Guna Zeltiņa un Ieva Rodiņa.  Grāmatžurnāls tapis ar Kultūras ministrijas, Latvijas valsts simtgades biroja un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu un tā elektroniskā versija bez maksas pieejama ikvienam interesentam.

Grāmatžurnāla mērķauditorija pamatā ir ārzemju teātra pētnieki, kritiķi, producenti un citi teātra procesā iesaistītie. Izdevums sastāv no 13 publikācijām un diviem pielikumiem. Rakstu autori ir gan teātra kritiķi un mācībspēki, gan praktiķi – Zane Radzobe, Valda Čakare, Ieva Rodiņa , Vēsma Lēvalde, Līga Ulberte, Zane Kreicberga, Laine Kristberga, dejas kritiķe Inta Balode, režisore Krista Burāne, dramaturgs Jānis Balodis, kā arī kolēģi no kaimiņvalstīm – teātra pētnieks Edgars Klivis no Lietuvas un kritiķis Mēliss Oidsalu no Igaunijas. Rakstos aplūkotas tādas tēmas kā sociālpolitiskie procesi skatuves mākslā, izmaiņas teātra telpas izpratnē, digimodernisms, jaunpipenācēji Latvijas teātra veidotāju rindās, teātra izglītība, performances žanrs, laikmetīgās horeogrāfijas attiecības ar teātri, festivāla Homo Novus attīstība Kristas Burānes daiļrades gaismā, klasiskās oriģināldramaturģijas  iestudēšanas tradīciju salīdzinājums Latvijā un Lietuvā,  laikmetīgā teātra daudzfunkcionalitāte sabiedrībā, lasītājam ir iespēja paviesoties dramaturga radošajā laboratorijā un pielikumā “Režisoru balsis” uzzināt, ko par teātri mainīgu noteikumu laikmetā domā septiņi Latvijas režisori – Elmārs Seņkovs, Regnārs Vaivars, Inga Tropa, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Klāvs Mellis un Alvis Hermanis. Krājuma noslēgumā ievietota pamatinformācija par Latvijā 2020. gadā strādājošiem profesionāliem teātriem,  teātra kompānijām un galvenajiem festivāliem.

Rakstus angļu valodā tulkojušas Inta Ivanovska un Laine Kristberga, tekstu rediģējusi Amanda Zaeska, grāmatžurnāla māksliniece ir Ieva Upmace.

Grāmatžurnāla elektroniskā versija tiks ievietota Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas valsts simtgades biroja, LTDS un apgāda “Zinātne” mājaslapās, kā arī teātra procesu vietnē kroders.lv. Ierobežota skaita drukātā tirāža tiks izmantota reprezentācijas nolūkos. Grāmatžurnāla elektronisko versiju ar laiku plānots izvietot arī citos interneta resursos. Interesenti elektronisko izdevumu var saņemt, sazinoties ar “Latvijas Teātra darbinieku savienību”.

 

skatīt


11.11.2020.

Noslēdzies “Baltijas Drāmas forums 2020”


 

No 4. līdz 8. novembrim, kombinējot attālināto dalību ar klātienes pasākumiem, Rīgā notika Baltijas Drāmas forums. Stiprinot Baltijas valstu sadarbību teātra jomā, forums norisinājās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Šogad foruma pasākumus Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) rīkoja kopā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, konferenču sērijā “Kultūras krustpunkti”, 5. novembrī piedāvājot konferenci “Teātris & jaunās tehnoloģijas un dažādas perspektīvas”, kur tiešsaistē Zoom platformā un klātienē piedalījās referenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Izraēlas. Konferences tiešraide bija pieejama ikvienam interesentam Latvijas Kultūras akadēmijas Facebook kontā.  Šogad klātienē Baltijas Drāmas forumu apmeklēja septiņu cilvēku delegācija no Igaunijas, kamēr Lietuvas kolēģi un teātra draugi no citām valstīm konferencei sekoja attālināti. 6. novembrī Zirgu pastā ar dažiem klausītājiem klātienē un plašu auditoriju tiešsaistē foruma ietvaros norisinājās diskusija “Teātra un skatītāju attiecības nākamajos simt gados”, kur igauņu teātra kritiķi un praktiķi kopā ar Latvijas kolēģiem runāja par būtiskākajām izmaiņām, ko teātra procesā ieviesis Covid-19 pandēmijas laiks, diskutēja par valsts un teātra veidotāju savstarpējo attiecību regulējuma iespējām un citiem jautājumiem. Konferences un diskusijas videoieraksti pēc 15. novembra būs pieejami arī aktuālo teātru procesu vietnē kroders.lv, kas ir Baltijas Drāmas foruma informatīvais atbalstītājs. 

Baltijas Drāmas foruma ietvaros tika prezentēta arī teātra zinātnieces Laumas Mellēnas-Bartkevičas sastādītais un apgādā “Zinātne” izdotais grāmatžurnāls “Contemporary Latvian Theatre 2010-2020. A Decade Bookazine”, kas angļu valodā teātra zinātnieku, kritiķu un praktiķu balsīs vēsta par pēdējo desmit gadu būtiskākajiem notikumiem Latvijas teātrī.  Elektroniskais izdevums PDF formātā visiem interesentiem būs pieejams bez maksas Latvijas Kultūras ministrijas mājaslapā un aktuālo teātra procesu vietnē kroders.lv. Krājuma izdošanu finansējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Teātra darbinieku savienība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Foruma laikā notika arī  “Spēlmaņu nakts” nominantu skate, kuru Igaunijas kolēģi vērtēja diskusijā 8. novembrī. Diskusijā piedalījās producents un dramaturgs Pauls Pīks, teātra kritiķe un laikraksta “Postimees” kultūras nodaļas vadītāja Heili Sibritsa, teātra kritiķe Hanna Marrandi, dramaturģe un Igaunijas teātra aģentūras pārstāve Heidi Aadma, festivāla DRAAMA direktore Hedi-Līsa Toome un Tartu universitātes Teātra zinātnes profesore un pētniece Anneli Saro. Diskusijas dalībnieki atzīmēja teātra formu daudzveidību, izcilu scenogrāfiju, uzteica eksperimentus digitālajā teātrī un kopumā lielisku aktierspēli, kā arī sociālas ievirzes redzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas teātrī. Atmiņā palikšot gan KVADRIFRONS, gan Kristas Burānes “Netikumīgie”, taču atzinības rakstu Igaunijas eksperti piešķīra Valtera Sīļa iestudējumam “Puika, kurš redzēja tumsā” Latvijas Nacionālajā teātrī, uzsverot aktieru multifunkcionalitāti, sociāli nozīmīgo tēmu par marginālu grupu iekļaušanos sabiedrībā un izrādes piemērotību arī neredzīgiem skatītājiem. Otru atzinības rakstu pēc savas iniciatīvas igauņi piešķīra aktieru trio – Ivaram Kļavinskim, Gundaram Grasbergam un Uldim Anžem par izcilu ansambļa darbu Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā “Finlandizācija”. Tartu Universitātes profesore Anneli Saro, pamatojot šo kolektīvo izvēli, sacīja “Mēs, igauņi, noteikti domājam, ka somus pazīstam labāk nekā latvieši. Ivara Kļavinska Taisto es nevarētu iedomāties somiskāku, tāpat arī Olli un Jones tēli atklāja igauņu skatītājam atpazīstamu somu tipāžu galeriju, atklājot gan komisko, gan traģikomisko, gan galu galā arī traģisko šajā ne tikai Somijai, bet arī Baltijas valstīm aktuālajā stāstā. Lielisks ansambļa darbs.”

Baltijas Drāmas forums ir ceļojošs teātra notikums, kas Rīgā (Latvijā) notiek katru trešo gadu. Nākamgad forums notiks Igaunijas pilsētā Tartu kopā ar ikgadējo teātra festivālu DRAAMA.

“Baltijas Drāmas forums 2020” notika ar Latvijas Republikas Kultūra ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, bet to rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība. Pasākuma sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmija un teātra aktuālo procesu vietne kroders.lv.

 

skatīt


11.11.2020.

Grāmatas “Meklējot taisnīgumu. Vardarbības vēsture Baltkrievijā” lasījumi Latvijas Nacionālajā teātrī


 

Šī gada 17. novembrī plkst. 19.00 tiešraidē no Latvijas Nacionāla teātra notiks Baltkrievijas žurnālistu veidotās “Baltā taisnīguma grāmatas” lasījumi. Tiešraidi būs iespējams vērot portālā DELFI, kā arī Latvijas Nacionālā teātra, Ģertrūdes ielas teātra,  Dānijas Kultūras centra un Baltijas Mediju izcilības centra Facebook lapās.

Grāmatu “Meklējot taisnīgumu. Vardarbības vēsture Baltkrievijā” jeb “Baltā taisnīguma grāmatu” sastādījusi un publicējusi virkne baltkrievu nevalstisko cilvēktiesību un žurnālistu organizāciju. Grāmatā apkopoti žurnālistu pierakstīti 145 stāsti, kur ikdienas cilvēki runā par piedzīvoto vardarbību protestu laikā Baltkrievijā, kad guva smagas fiziskas un psiholoģiskas traumas.  

Represijas Baltkrievijā turpinās arī šobrīd, un pēc cilvēktiesību organizāciju rīcībā aplēsēm var runāt par 17 000 arestu un vismaz sešiem bojāgājušajiem.

Pasākuma režiju un scenāriju veidojusi Ināra Slucka: “Līdzīgi mums, arī baltkrievu tauta savas brīvības cīņu uzsāka ar miermīlīgiem protestiem, bet tas, kas sekoja pēc tam, ir prātam neaptverami... Grūti noticēt, ka tas joprojām notiek šodien, blakus mums, kaimiņvalstī. Valstī, ar ko mūs vieno ne tikai baltā un sarkanā krāsa valsts karogā, ne tikai kopīgas vēstures lappuses, bet “baltu” jēdziens. Un ja vēl pieļauj domu, ka kāds no viņiem, kas dodas aizstāvēt demokrātiskas valsts ideju, varētu būt mans bērns, māsa, brālis, draugs vai kāds no vecākiem... Es nezinu, vai mēs ar šo solidaritātes akciju kaut ko varam mainīt reālajā politisko notikumu gaitā, bet atbalstīt baltkrievu tautu brīvības cīņā un svinēt savu brīvību mēs varam.”

Baltkrievu žurnālistu pierakstītās protestu dalībnieku liecības lasīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri Uldis Anže, Raimonds Celms, Maija Doveika, Egils Melbārdis, Valters Sīlis, Kaspars Zvīgulis. Lasījumus papildinās žurnālistes Sigitas Roķes intervija ar notikumu aculiecinieku žurnālistu Ruslanu Kuļeviču no Grodņas (Baltkrievija).

Lasījumus atbalsta Dānijas Kultūras centrs, Baltijas Mediju izcilības centrs. Lasījumi notiek  sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un Ģertrūdes ielas teātri. 

 

skatīt

© 2020 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs