22.04.2021.

Palīdzība RŪDOLFAM PLĒPIM


 

Mūsu kolēģim Rūdolfam Plēpim ir nepieciešama palīdzība! Viņam nepieciešama ilga un dārga redzes rehabilitācija.

Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, veicot dažādas dārgas procedūras redzes rehabilitācijai un tās plānots veikt ilgstoši, nezaudējot cerību redzi atjaunot.

Rūdolfs Plēpis ir neordināra skatuves mākslas personība Latvijas teātrī. Viņa teatrālās izpausmes iezīmē spilgtu laikmeta ainu, kas  veido konsekventu  un paliekošu zīmi Latvijas profesionālajā teātrī.

Ja vēlaties un varat palīdzēt Rūdim un viņa meitai Viktorijai, lūdzam veikt mērķziedojumu Rūdolfa Plēpja ārstniecības izdevumiem: 

Fondā ”RAMPA A”,

Reģ.Nr. 40008124224

Konta nr. LV65UNLA0050012432365

 

Teātrī R.Plēpis spēlēja ļoti daudzas un stilistiski dažādas lomas.

R.Plēpis izcili atveidoja lomas  sava pedagoga Ā.Šapiro izrādēs: Lielais Līkais H.Ibsena “Pērs Gints” uzvedumā (1979), Bulanovs A.Ostrovska “Mežs” inscenējumā (1984), vācu virsnieks Gothards G.Priedes “Centrifūga” uzvedumā (1985). Par īstu meistarības pārbaudi kļuva viņa Arhitekts G.Priedes “Sniegotie kalni” iestudējums (1986). 1996. gadā Edmunds Freibergs Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja A. Upīša “Zaļo zemi”, kurā R. Plēpja atveidotais Glupjais Miķelis ieguva simbolisku nozīmi. Negaidītu smeldzi aktieris ienesa arī barona Bunduļa tēlojumā (Zeiboltu Jēkabs “Dullais barons Bundulis”, 1995, rež. E.Freibergs). Latvijas Nacionālajā teātrī Rūdolfs Plēpis atveidoja arī vienu no būtiskākajām lomām savā aktiera karjerā: Villiju Lomenu A.Millera lugas “Komivojažiera nāve”(rež. M.Kublinskis, 1998) iestudējumā. Kaut kādā mērā šī loma saskanēja arī ar paša Rūdolfa Plēpja personību, tāpēc tik sarežģīti viņam veidojās tālākā aktieriskā izpausme. Sava veida likteņstāsts bija saskatāms arī viņa atveidotajā Līrā (V.Šekspīrs “Karalis Līrs”, rež. I.Roga, 2006), kurā no spēles realitātes R.Plēpja varonis tiek nogrūsts nežēlīgajā dzīves realitātē. R.Plēpja talants uzmirdzēja arī Daugavpils teātrī, kurā viņš 2000. gadā īstenoja savu ilgi loloto ieceri – paša veidoto kompozīciju par dzejnieku Jāni Poruku, radot muzikālu izrādi – mistēriju (V. Zilvera mūzika) “Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi”. To novērtē arī profesionāļi, un R.Plēpis saņem “Spēlmaņu nakts” gada aktiera titulu.

Foto: R.Plēpis no 2006. gada Latvijas Nacionālā teātra iestudējuma "Karalis Līrs" (Latvijas Nacionālā teātra arhīvs) 

 

skatīt


19.04.2021.

GRĀMATVEŽA KONSULTĀCIJAS LTDS BIEDRIEM


LTDS saviem biedriem piedāvā attālinātas bezmaksas grāmatveža konsultācijas!

Interesentus lūdzam zvanīt LTDS grāmatvedei Ingai Brasliņai (tālruņa numurs: 20398012)

 

skatīt


12.04.2021.

Nevienlīdzība nav kultūra: rīki nevienlīdzības mazināšanai kultūrā


Tiešsaistes sarunas par nevienlīdzības mazināšanu kultūras notikumos māksliniekiem, producentiem, valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Nevienlīdzības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībā. British Council aicina māksliniekus, producentus, valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus piedalīties tiešsaistes sarunās par nevienlīdzības mazināšanu kultūrā. Nevienlīdzīgi apstākļi un cīņa pret tiem vienmēr bijusi nozīmīga tēma mākslās. Mākslinieki un kultūras pārstāvji nereti bijuši trauksmes cēlāji. Stratēģijas, kā vēstīt par un risināt sociāli sarežģītus jautājumus, mūsdienās ir kļuvušas daudzveidīgas. Tās tiek piemērotas gan notikumu organizēšanā, mazinot barjeras un iesaistot tos, kas līdz šim kultūras pasākumus nav apmeklējuši, gan veidos, kā radīti mākslas darbi, nereti iesaistot arī dažādas sabiedrības grupas un ļaujot tām vēstīt par sevi pašām. Mākslinieki dodas ārpus tradicionālo mākslas institūciju telpām, lai runātu ar cilvēkiem tajās vietās, kur viņi dzīvo, un veidotu mākslas notikumus kopā. Vienlīdzīgāka sabiedrība ļauj justies laimīgākam ikvienam cilvēkam, un to var veicināt kultūras pieejamība.

British  Council  sadarbībā  ar  biedrību  “Sansusī”  13.,  14.  un  15.  aprīlī  organizē  tiešsaistes sarunas,  kurās  Lielbritānijas,  Eiropas  un  Baltijas  valstu  pārstāvji  iepazīstinās  ar  dažādām nevienlīdzības   mazināšanas   stratēģijām   kultūrā   un   stāstīs   par   savu   pieredzi,   veidojot iekļaujošus mākslas un kultūras notikumus. Sarunu pirmajā dienā tiks apskatīti rīki, kas šajā kontekstā  pieejami  producentiem  un  organizācijām.  Otrajā  dienā  uz  diskusiju  būs  aicināti mākslinieki un producenti, kuri nevienlīdzības tēmas risina mākslas darbos. Trešā diena būs veltīta spēcīgas kopienas veidošanai ar kultūras notikumu palīdzību, iesaistot pašvaldību un nevalstisko     organizāciju     pārstāvjus.     Katras     dienas    programmu    veidos    ievadošās prezentācijas,  tām  sekos  paneļdiskusijas  ar  vairāku  aktuālu  gadījumu  iztirzājumu.  Otrās dienas  noslēgumā  norisināsies  tiešsaistes  diskusija  “Divas  kultūrtelpas  –  viens  teātris”  ar izrādes  “Trīs  māsas”  māksliniekiem.  Trīs  dienu  sarunu  noslēgumā  ikviens  klausītājs  būs aicināts  piedalīties  diskusijās  darba  grupās,  lai  meklētu risinājumus, kā gūtās idejas ieviest dzīvē.  Secinājumi  tiks  apkopoti  dokumentā,  kas  varētu  kalpot  kā ceļa karte iekļaujošākiem nākotnes   kultūras   pasākumiem   Latvijā.   Sarunās   piedalīsies   Latvijas,   Lielbritānijas   un Eiropas   kultūras  jomas  pārstāvji.  Īpaša  uzmanība  tiks  pievērsta  skatuves  mākslām,  jo sarunās  piedalīsies  vairākas  režisores  un  teātra  organizāciju  vadītājas.  Par  katras  dienas saturu mākslinieciski reflektēs ielūgtie mākslinieki.

 

13., 14., 15. aprīlī plkst. 10.00

Saite: https://ej.uz/nevienlidziba_facebook

British Council Latvia Facebook lapā un (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā) Organizē: British Council Latvia, biedrība “Sansusī”, Story Hub

Idejas autors un kurators: Evarts Melnalksnis Kuratore un producente: Marta Kontiņa Latviešu un angļu valodās (ar tulkojumu)

 

skatīt


31.03.2021.

"Teātra Vēstnesis" - 2021. gada 1. numurs


 

Žurnāla Teātra Vēstnesis 2021. gada pirmais numurs iznācis par spīti slēgtajiem teātriem un Covid ierobežojumiem. Numurā aplūkotas tēmas un personības, kas darbojas starpžanru telpā, un izrādes, kam kovids netraucē vai nepaguva iztraucēt.

Sadaļā Process Dita Jonīte analizē Liepājas teātrī iestudēto Marjus Ivaškēviča lugu Malыš, ko iestudējis Dmitrijs Petrenko, Atis Rozentāls vērtē M.Čehova Rīgas Krievu teātra izrādi Tas notika Višī Sergeja Golomazova režijā, Ieva Struka – Dirty Deal Teatro Izrādes-instrukcijas, kurām ir plašs autoru loks.

Žurnāla tēma šoreiz ir Teātris un kino, to sagatavojusi viesredaktore kinokritiķe Agnese Lipska, pati pievēršot uzmanību trim filmizrādēm. Tēma piedāvā apjomīgu jaunās režisores Martas Elīnas Martinsones sarunu ar vecmeistaru Pēteri Krilovu, latviešu aktieru atziņas par darbu teātrī un kameras priekšā, Valdas Čakares teorētisku ieskatu kino un teātra sadarbības vēsturē un kinozinātnieces Dārtas Ceriņas analītisku apceri par kameras izmantojumu mūsdienu teātrī.

Rubrikā Intervijas Edīte Tišheizere sarunājas ar Valmieras teātra aktrisi Ievu Puķi, kas slēgtai publikai nospēlējusi Blānšu Ilgu tramvajā. Maija Svarinska intervē teātra producenti Jevgeņiju Šermeņovu, iepazīstinot Latvijas publiku tuvāk ar cilvēku, kas pilnībā mainījis savu dzīvi no Maskavas teātru epicentra uz Baltijas mierīgajiem plašumiem. Savukārt “bez vidutāja” Madara Zviedre (Saldovere) pēc piecu gadu prombūtnes no Latvijas un tās teātra sarunājas ar kursabiedru Ivaru Kļavinski.

Žurnālā ir arī divi portreti: Undīnes Adamaites raksts veltīts brīvmāksliniecei Janai Ļisovai, Zandas Borgas – šā gada jubilāram Edgaram Pujātam.

Baltijas pieredzē dalās divi izcili režisori – Tallinas Pilsētas teātra bijušais mākslinieciskais vadītājs Elmo Niganens un Viļņas Nacionālā drāmas teātra jaunieceltais galvenais režisors Oskars Koršunovs, ar viņiem sarunājas Trīna Sinisāra un Jevgeņija Šermeņova.

Rubrikā Jaunie Jānis Kronis sarunā ar Jutu Anci Rombergu un jaunā Leļļu teātra aktrise un topošā teātra zinātņu maģistre Elīna Bojarkina, ko iztaujā Anna Šuvajeva.

Savukārt rubrikā Leģendas – unikāla saruna ar un par Hildu Žīguri, vecāko latviešu aktrisi, kas nule kā nosvinēja 103. dzīves gadus, no tiem puse mūža pagājusi Leļļu teātrī, bet Guna Zeltiņa vēlreiz pievēršanas Jaunatnes teātra fenomenam.

Rubrika Ārzemju teātris mūs aizved uz Beļģiju, un Tatjana Zeļmanova ziņo par to, kā pandēmijas aizliegumi skāruši beļģu teātra pasauli.

 

Laikā, kad teātri slēgti, žurnālu visērtāk ir abonēt Latvijas pastā vai rakstot uz žurnāla redakciju, savukārt iegādāties – Narvesen kioskos, Preses apvienība tirdzniecības vietās, Jāņa Rozes grāmatu veikalos visā Latvijā un internetā janisroze.lv ar piegādi visā pasaulē. Ejot līdzi laikam, no 1.aprīļa pieejama arī žurnāla digitālās versijas abonēšana www.teatravestnesis.lv.

 

skatīt


31.03.2021.

Apsveicam!!!


SIRSNĪGI SVEICAM APRĪĻA JUBILĀRUS!

Daudz laimes dzimšanas dienā Dacei Slagūnei, Indulim Laškopam, Audrai Šidlauskai Pētersonei, Vijai Āboliņai, Aldai Briedei, Lolitai Caukai-Kalnai, Olgai Ņikuļinai, Ausmai Ozoliņai, Igoram Mihailovam. Lai veselība un prieks!!!!

skatīt

© 2021 LTDS / all rights reserved / designed by Emīls Linga / developed by Dzintars Bergs