Apsveicam!

Daudz baltu dieniņu maija jubilāriem -  Līvijai Počitajevai, Ievai Rubīnai, Maijai Frēzei, Verai Ancvēriņš, Haraldam Ritenbergam, Markam Ļebedevam, Raimondai Vazdikai, Dinai Sirmai Bitēnai, Intai Bebrišai Tirolei.

skatīt

Kroders.lv aicina jaunos autorus piedalīties recenziju konkursā

Tuvojoties teātra sezonas noslēgumam, vietne Kroders.lv organizē jauno autoru pavasara konkursu, aicinot jauniešus līdz 31. maijam iesūtīt savu recenziju par 2021./2022. gada sezonā tapušu Latvijas teātru jauniestudējumu.

Teātra vietne Kroders.lv kopš tās dibināšanas 2011. gadā īpašu uzmanību pievērsusi jauno autoru balsīm, rubrikā “Students VĒRTĒ” piedāvājot publikācijas iespējas dažādu Latvijas augstskolu studentiem – topošajiem teātra un citu mākslas jomu kritiķiem. Konkursa mērķis ir veicināt jaunu autoru ienākšanu Latvijas teātra kritikā, bagātinot viedokļu dažādību un attīstot teātra kritikas daudzveidību Latvijas teātra vidē.

Konkursā var piedalīties jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem (tostarp skolēni un studenti), iesūtot konkursa pieteikumu un recenziju par jebkuru Latvijas teātra jauniestudējumu, kas tapis laika posmā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. maijam. Viens autors konkursā var piedalīties tikai ar vienu rakstu. Raksts līdz 2022. gada 31. maijam plkst. 24:00 jānosūta Kroders.lv redakcijai uz e-pastu: ieva@kroders.lv.

Recenzijas autoram konkursa pieteikumā jānorāda: vārds, uzvārds; vecums; skola/augstskola/nodarbošanās. Pieteikums var tikt noformēts kā atsevišķs dokuments vai e-pasta vēstule. Recenzijas tekstā jābūt skaidri norādītam izrādes nosaukumam un teātrim, kurā tā ir iestudēta. Minimālais raksta apjoms: 8000 zīmes (ieskaitot atstarpes).

Recenzijas formāts un žanrs ir katra autora brīva izvēle, tomēr piedāvājam dažas vadlīnijas, kam rakstā var pievērst uzmanību (atkarībā no izrādes specifikas):

1) izrādes pamatā esošā literārā materiāla specifikas un nozīmes raksturojums; literārā materiāla un izrādes vēstījuma atšķirības;

2) izrādes tēlu sistēmas un būtiskāko skatuves varoņu raksturojums;

3) izrādes vizuālo un skanisko zīmju (scenogrāfijas, kostīmu, gaismu, horeogrāfijas u.c. elementu) analīze;

4) aktierspēles analīze; 

5) režijas paņēmienu analīze;

6) izrādes filozofiskā vēstījuma raksturojums;

7) izrādes ieceres un realizācijas novērtējums u.c.

Jauno autoru pavasara konkursā saņemtos darbus vērtēs Kroders.lv redakcija. Trīs, redakcijasprāt, labākie autori katrs balvā saņems ielūgumu 2 personām uz kādu Latvijas teātra izrādi un krūzīti ar Kroders.lv logo apdruku, kā arī iespēju publicēties Kroders.lv rubrikā “Students VĒRTĒ”.

skatīt

Apsveicam

Sveicam aprīļa jublārus!

Daudz laimes dzimšanas dienā Lailai Kirmuškai.

skatīt

TEĀTRA DIENAS IZCILĪBAS BALVU LAUREĀTU PAZIŅOŠANA

Tuvojoties Starptautiskajai teātra dienai, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) kā katru gadu paziņo Teātra dienas Izcilības balvu laureātus.

2022. gadā LTDS valde lēmusi:

Lilitas Bērziņas balvu pasniegt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisei VERONIKAI PLOTŅIKOVAI par spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā un mākslinieciski augstvērtīgu darbu daudzu gadu garumā.

Harija Liepiņa balvu pasniegt Valmieras drāmas teātra aktierim MĀRTIŅAM MEIERAM par izciliem aktierdarbiem, ieguldījumu teātra mākslā un uzticību sev un savai profesijai iepriekšējo sezonu laikā.

Eduarda Smiļģa balvu pasniegt režisoram VALTERAM SĪLIM par viņa nozīmīgo, drosmīgo un mākslinieciski augstvērtīgo darbu pēdējo sezonu laikā, veidojot sociāli aktīvas un intelektuāli piesātinātas izrādes par būtiskiem šodienas sabiedrības un vēstures jautājumiem visās trīs Baltijas valstīs, bet jo īpaši Latvijā, dažāda izmēra un statusa teātros – gan valsts, gan pašvaldību, gan neatkarīgos projektos un festivālos, bet jo īpaši Latvijas Nacionālajā teātrī.

Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu pasniegt vadošajai baleta solistei (Latvijas Nacionālā operas un balets) ELZAI LEIMANEI par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību kā dejas horeogrāfei.

Jēkaba Dubura balvu pasniegt Latvijas Kultūras akadēmijas profesorei, režisorei MĀRAI ĶIMELEI par gandrīz 50 gadu darbu teātra pedagoģijā, pierādot savu neizsīkstošo enerģiju, radošo garu un profesionālo atbildību, lieliski apliecinot spēju savienot radošo un pedagoģisko darbu, skolojot gan jaunos aktierus, gan jaunos režisorus.  

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks latviešu teātra mākslas dzimšanas dienā 2. jūnijā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņi.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Nacionālā opera un balets, teātra kritiķi, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.

skatīt

Iznācis Teātra Vēstneša 2022. gada pavasara numurs

Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotais zili dzeltenais vāks ir zīme tam, kādos apstākļos tapa žurnāla «Teātra Vēstnesis» šā gada pirmais numurs. Tas ieskanas gandrīz visos rakstos, kuru autorus kara darbības Ukrainā ziņa noķēra raksta sākumā vai vidū. Tas ieskanas arī numura Tēmā, kas veltīta vecumam kā ētiskai un estētiskai parādībai, kas neiet secen arī teātrim.

Rubrikā Process par jaunākajām izrādēm – Nacionālās operas iestudējumu «Hamlets» analizē Evita Mamaja, Undīne Adamaite vērtē to, kāpēc un vai igauņu darbi igauņu režisoru interpretācijā – «Vīrs, kas zināja čūskuvārdus» un «Pavasaris» – veido vienotu Baltijas teātra telpu, Toms Čevers vērtē «Sievietes daļas» Nacionālajā teātrī, bet Andra Rutkēviča – Toma Treiņa iestudēto «Liesmojošo tumsu» Valmieras teātri. Valmieras teātrim pievērsusies arī Ieva Rodiņa, analizējot Vara Braslas pēdējo izrādi «Es neesmu klaviernieks», un Gundega Saulīte, rakstot par «Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?”. Kitija Balcare analizē līdzīgo un atšķirīgo Mārtiņa Eihes izrādē «Muols» un Reiņa Botera izrādē «Nēmiz päl!». Daugavpils teātra darbs sezonas garumā atspoguļots Edītes Tišheizeres rakstā, savukārt kustību mākslinieku Gediņu un vizuālo mākslinieku Dzudzilo kopdarbu «Ļoti labas minūtes» vērtē Ķirķi.

Tēmā par vecumu pie apaļā galda klātienē sēdušās bijušās LTDS priekšsēdētājas un aktrises Lolita Cauka un Daiga Gaismiņa un LTDS sociālo lietu speciāliste Māra Dzene, bet neklātienē – Pēteris Krilovs un Elmārs Seņkovs, ar kuriem sarunājās Māra Bērtaite. Daiga Kažociņa piedāvā eseju par vecumu, Evita Sniedze, kuras teātrī savas pēdējās izrādes iestudēja Oļģerts Kroders, Felikss Deičs un pavisam nesen Varis Brasla, dalās savās pārdomās. Savukārt pavisam jaunie skatuves mākslinieki, kas piedalījās projektā, intervējot ievērojamus teātra seniorus, atbildēja uz jautājumiem paši. Tēmas kuratore – Ieva Struka. Tikai dažas lappuses tālāk – viena no projekta sarunām, rubrikā Leģendas Gerds Lapoška izjautā Ausmu Kantāni.

Žurnālā izveidota jauna rubrika – Režisora portrets, un tajā pirmā uzmanības lokā ir Indra Roga. To veido ieskats Indras Rogas piezīmēs izrādes «Zojkina kvartira» mēģinājumu procesa laikā, Mārtiņa Meiera lielā intervija ar režisori, kā arī Edītes Tišheizeres portretraksts.

Rubrikā Intervijas – Lindas Kilevicas saruna ar Liepājas teātra aktieri Edgaru Ozoliņu, Ingrīdas Vilkārses saruna ar komponistu Platonu Buravicki un Edītes Tišheizeres dubultsaruna ar Elīnu un Rūdolfu Gediņiem, rubrikā Ārzemju teātris – Jevgeņijas Šermeņevas iespaidi poļu jaunākajā teātrī.

Žurnāls Teātra Vēstnesis tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šobrīd drukāto versiju var iegādāties Jāņa rozes grāmatnīcās, janisroze.lv vai Narvesen tirdzniecības vietās, digitāli – www.teatravestnesis.lv.  Visērtākais veids ir abonēt 

skatīt