Latviešu teātra mākslas dzimšanas dienā pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas

2023. gada 2. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika cildināti Teātra dienas izcilības balvu saņēmēji. Pasākumu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar LKA E.Smiļģa Teātra muzeju un Latvijas Profesionālo aktieru apvienību.

Ceremoniju atklāja Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, un vadīja Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Balvu laureātus klātienē uzrunāja un sveica kultūras ministrs Nauris Puntulis, LKA rektore Rūta Muktupāvela, teātru pārstāvji, kolēģi un draugi. Laureātiem tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņi.

  • Jēkaba Dubura balvu par nozīmīgu ieguldījumu teātra pedagoģijā piešķirta šogad mūžībā aizgājušajam Latvijas Kultūras akadēmijas asociētajam profesoram, ilggadējam pedagogam un teātra režisoram Mihailam Gruzdovam. Balvu ceremonijā pasniedza viņa dzīvesbiedrei režisorei, aktrisei un pedagoģei Indrai Rogai un meitai Martai Marijai Gruzdovai. 
  • Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece un baleta skolas pedagoģe Ludmila Vikanova par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā.
  • Lilitas Bērziņas balvu saņēma Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa par profesionāli daudzveidīgu, nobriedušu un spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā.
  • Harija Liepiņa balvu saņēma Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs par izcilu aktiermeistarību iepriekšējo sezonu laikā un ieguldījumu skatuves mākslā kopumā.

LTDS valde lēma šogad nepiešķirt Eduarda Smiļģa balvu, ko pasniedz par nozīmīgu, spilgtu novatorisku režiju iepriekšējo sezonu laikā vai par ieguldījumu latviešu teātra popularizēšanā Latvijā un pasaulē.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Nacionālā opera un balets, teātra kritiķi, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un LTDS.

 

Jēkaba Dubura balvas laureāts MIHAILS GRUZDOVS

Mihails Gruzdovs ir režisors, pedagogs, iedvesmotājs un sapņotājs, spožu diplomdarbu vadītājs, aktieru un režisoru kursu Meistars. Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesors M. Gruzdovs Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2001. gada. Pirms tam vairāk kā 10 gadus strādājis Sanktpēterburgas Teātra Mākslas akadēmijā profesora Venjamina Fiļštinska meistarklasē. Latvijā docējis teātra režiju maģistra studiju programmā, starp kuras absolventiem arī aktrise, režisore un pedagoģe Indra Roga, un aktiermeistarību dramatiskā teātra aktieru un režisoru bakalaura studiju programmā. Kopā ar I. Rogu Latvijas Kultūras akadēmijā M. Gruzdovs vadījis:

  • Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursu, t.s. Dailes teātra 9. studiju (2005 – 2009). Absolventi: D. Grūbe, A. Dīcis, G. Andžāns, K. Freimanis, I. Sondore, Ē. Eglija un citi;
  • Apvienoto dramatiskā teātra aktieru – dramatiskā teātra režisoru kursu (2009 – 2013). Absolventi: R. Suhanovs, J. Znotiņš, U. Siliņš, L. Siliņa, K. Zāle, L. Sebre, M. Upenieks un citi;
  • Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursu, t.s. Valmieras teātra aktieru kursu (2017 – 2021). Absolventi: K. Avots, K. Griga, S. Runge, K. Strods, I. Barkāne, K. Zahovskis, D. Stafecka un citi.

Mihaila Gruzdova studenti šobrīd strādā visos Latvijas profesionālajos teātros, tāpat viņa režijas un pedagoģijas skolā ikdienā pilnveidojas kolēģi Latvijas Kultūras akadēmijā. 

M. Gruzdovs vairākkārt ar studentu izrādēm piedalījies starptautiskos festivālos Pēterburgā un Polijā, 2013. gadā Varšavā Starptautiskajā Teātra Augstskolu festivālā, kurā piedalās pasaules labākās teātra skolas, saņemta žūrijas balva par labāko aktieru ansambli izrādē “Puikas” pēc F. Dostojevska romāna “Brāļi Karamazovi” motīviem. M. Gruzdova veidotā aktierkursa diplomdarba izrāde “Blanša. Baltais mežs” (pēc Tenesija Viljamsa lugas “Ilgu tramvajs” motīviem) – 2021. gada pavasarī tiešsaistē piedalījās studentu izrāžu festivālā “Your Chance 201” Maskavā. Ar Valmieras kursu 2019. gadā divas reizes viesojies Sanktpēterburgā – pirmo reizi izpētes braucienā, gatavojoties F. Dostojevska romāna “Noziegums un sods” iestudēšanai, otro reizi – ar Valmieras drāmas teātrī tapušās studentu kursa darba izrādes “731. solis” viesizrādi. Tas tikai vēlreiz apliecina M. Gruzdova gatavību materiālam pieķerties ar vislielāko rūpību un dziļumu – gan izpētot Raskoļņikova takas Sanktpēterburgas ielās, gan aizvedot savus studentus uz savu Alma Mater un iepazīstinot ar saviem domubiedriem mākslā un dzīvē, Teātra Mākslas akadēmijas kolēģiem V. Fiļštinski, J. Vasiļkovu u.c.

Elmārs Seņkovs, LKA prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā

Līga Ulberte, LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja

Kristīne Freiberga, LKA mākslinieciskās jaunrades projektu vadītāja

 

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāte LUDMILA VIKANOVA

Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece un Rīgas baletskolas pedagoģe L.Vikanova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācoties pie pedagogiem I.Baranovskas, I.Strodes, V.Bļinovas un M.Sizovas, kā arī savas zināšanas dejas mākslā papildinājusi Sanktpēterburgā N.Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas horeogrāfijas nodaļā, iegūstot horeogrāfijas mākslas maģistra grādu.

Uzkrātā pieredze, esot solistei Latvijas Nacionālajā baletā, kā arī studijās, L.Vikanovai ir palīdzējusi kļūt par izcilu pedagoģi. Viņas audzēkņi jau daudzus gadus veido LNB baleta trupas pamatu.

Neaizmirstami ir L.Vikanovas veidotie iestudējumi Rīgas Baleta skolas audzēkņu izlaiduma koncertiem operā, skrupulozi saglabājot klasiskā baleta pērles – Č.Puņji “Zirdziņš kuprainītis”, dejas no A.Ponkjelli operas “Džakonda”, Č.Puņji un R.Drigo fragmentus no baleta “Leļļu feja”. Par baleta skolas vizītkarti jau kļuvis Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un citi iestudējumi.

L.Vikanovas kā pedagoģes darbs novērtēts ar LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Viņas audzēkņi ir kļuvuši par Starptautisko baleta konkursu laureātiem.

LNOB valdes priekšsēdētājs E.Siliņš

LNOB baleta mākslinieciskais vadītājs A.Leimanis

 

Lilitas Bērziņas balvas laureāte IEVA SEGLIŅA 

Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs: “Liels prieks par Ievu Segliņu. Nebūt nav sajūta, ka dižās dīvas Lilitas Bērziņas balva Ievai būtu piešķirta par agru. Savā darbā Ieva ir izrādījusi milzīgu intelektuālo briedumu un garīgo spēku, ko viņa apvieno ar savu īpašo trauslumu. Dailes teātrim ir ļoti paveicies ar šādu aktrisi, kas ar aktierspēli var teju ietekmēt laikmetu, un teātrim ir arī pienākums virzīt Ievu uz jaunām virsotnēm.”

Matīss Gricmanis, Dailes teātra vadošais dramaturgs: “Aktrise, kura spējusi caur trauslumu, atklāt nesalaužamu spēku. Viņas tēli piedzimst no dziļas iezemēšanās savā personībā, tāpēc pat tumšākais stāsts mēdz iegūt gaišuma un viegluma auru – kādu Ieva no sevis izstaro ikdienā.”

Ieva Segliņa 2011. gadā beigusi Maskavas akadēmiskā Dailes teātra (MHAT) skolu-studiju kursa vadītāja režisora Romana Kozaka uzraudzībā. I.Segliņa ir Dailes teātra aktrise kopš 2011. gada, bet izrādēs piedalās kopš 2003. gada. Aktrise saņēmusi vairākas skatuves balvas un nominācijas: 2020./2021. gada sezonā "Spēlmaņu nakts" balvu par Raiņa lomu izrādē "Smiļģis", par precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi. 2019./2020. gada sezonā – "Spēlmaņu nakts" balvas nominācija kategorijā "Gada aktrise" par lomu izrādē "Elpa". 2018./2019. gada sezonā – "Spēlmaņu nakts" nominācija kategorijā "Gada aktrise" par Klēru izrādē "Kalpones". 2014./2015. gada sezonā – "Spēlmaņu nakts " nominācija kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" par Žannu izrādē "Ugunsgrēki". 2012./2013. gada teātra sezonā – "Spēlmaņu nakts" nominācija kategorijā "Gada aktrise" par Tatjanu izrādē "Oņegins" un Hārperes Ameitijas Pitas lomu izrādē "Eņģeļi Amerikā". 2006./2007. gada sezonā – "Spēlmaņu nakts" nominācija kategorijā "Gada jaunie skatuves mākslinieki" par titullomu izrādē "Lolita".

Aktrisei Ievai Segliņai arī šajā sezonā ir vairākas spilgtas lomas – Muškates kundze (F. Molnārs “Lilioms”, režisore Ildiko Gāšpāra), Brands (H. Ibsena "Brands", režisors Viesturs Kairišs), Māte Terēze un Glorija (S. A. Girga "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu", režisors Mārtiņš Eihe). 

 

Harija Liepiņa balvas laureāts JURIS BARTKEVIČS

Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs: “Par Juri Bartkeviču man ir cilvēciska sajūsma. Šķiet, tieši šobrīd viņš atkal ir sasniedzis savas meistarības virsotni. Pelnīta balva, kaut gan Bartkevičam piešķirt Harija Liepiņa balvu izklausās nedaudz ironiski. Tik dažādi viņi ir. Bet tas piestāv Jura intelektuālajam raksturam un humora izjūtai. Burtiski katra loma pēdējā laikā Jura izpildījumā ir notikums. Paradoksāli psiholoģiski raksturi tiek spēlēti ar eksistenciālu atdevi, kurā dvesmo visa dzīve. Ir liels gods strādāt ar tādu laikabiedru. Priekā, Juri!”

Matīss Gricmanis, Dailes teātra vadošais dramaturgs: “Jura pieredze kā aktiera darbā, tā pedagoģijā ļāvusi uz skatuves notikt brīnumiem. Uzticība jaunajam dod oriģinalitāti, bet stiprie latviešu teātra mākslas pamati balsta jebkuru jauno ideju. Juris ir padomdevējs, kolēģis un cīņubiedrs visam Dailes kolektīvam.”

Juris Bartkevičs mācījies Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē, kuru beidzis 1972. gadā. Mācību laikā iestājies Liepājas teātra I studijā, kuru beidzis 1971. gadā. Kopš 1970. gada Bartkevičs ir Liepājas teātra aktieris. Bijis Liepājas teātra IV studijas aktiermeistarības pedagogs (1990-1993) un V studijas skatuves runas un aktiermeistarības pedagogs (1995-1998). No 1996. gada – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs, no 1997. gada – direktors. Dailes teātra aktieris kopš 2004. gada.

Aktieris saņēmis virkni apbalvojumu un nomināciju, tostarp 2022. gadā Žaņa Katlapa balvu par izcilu sniegumu Latvijas teātros, kā arī īpaši par Antona Benjamiņa lomu seriālā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". 2021./2022. gada sezonā nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Rotkho lomu izrādē "Rotkho". 2021. gadā izvirzīts "Lielā Kristapa" balvai kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par Antonu Benjamiņu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Nominēts 2014./2015. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Čezviku izrādē "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", bet 2012. gadā "Lielā Kristapa" balvai kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā" par Pulkvedi filmā "Dancis pa trim". 2011./2012. gada sezonā nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Vectēvu izrādē "Apglabājiet mani zem grīdas". 1998./1999. sezonā saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada aktieris" par titullomu izrādē "Paula kungs" un Marku izrādē "ART". 1998. gadā nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" par titullomu izrādē "Pērs Gints". 1997. gadā saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Labākā debija skatuves mākslā" par režiju izrādei "Lilioms". Aktieris saņēmis arī citus apbalvojumus, un 2020. gadā viņam pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.  

Aktieris lomas atveido vairākos šīs sezonas iestudējumos – Ģenerāli Balodi (R. Staprāna "Kur pazuda valsts", režisors Toms Treinis), Zigmundu Freidu (S. A. Girga "Pusnakts šovs at Jūdu Iskariotu", režisors Mārtiņš Eihe), Doktoru Servi (K. van Kampenas "Farinelli un karalis", režisors Viesturs Kairišs).

 

Pateicamies par atbalstu ceremonijas nodrošināšanā Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejam un personīgi Jānim Siliņam, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai un personīgi Janusam Johansonam, kā arī konditorejai “Sala”.